Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2014.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111213

 

Žurnāls 2014-01

Žurnāla «Zintnieks» 1.numurā lasiet:

        • Vārdojumi, kas palīdz… (fragmenti no topošās grāmatas «Labie vārdiņi» 3.daļa)
        • Kā sastapties ar sevi (Terēza Laube)
        • Mūsu algas šogad (Skaidrīte Aleksejeva)
        • Trīs vītušas rozes… (Valdis Šteins)
        • Ak, šī Dzidra Ritenberga!... (Valdis Rūja)
        • Zem laimīgas zvaigznes dzimis. Saruna ar uzņēmēju, miljonāru JŪLIJU KRŪMIŅU. (Antra Krastiņa)
        • Uz jaunu mājvietu pārceļoties (Aleksandra Ķēniņa)
        • Uzmanīgi ar simboliem! (Andris Ansis Špats)
        • Lasītāju daiļrade!
        • Gada pārvaldnieks — Saturns (Karlīne Martinsone)
        • Eņģeļu zīmes (Daiga Blicava)
        • Kā filmā… Saruna ar organizācijas Bezvests.lv biedri INGUNU STĀMURI (Antra Krastiņa)
        • Pašiedvesma (Dārta Bite)
        • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Polārie spartieši — čukči (Guna Petaja); Dzīvnieku un cilvēku sarunas (Guna Petaja)
        • Ziemas laiki un svētes (Valdis Šteins)
        • Vēstules!
        • Atklāsme. Galaktiskā rītausma sākusies! Dziedināšana. (Skaidrīte Aleksejeva)
        • Sniedz roku draugs: Jaunības noslēpumi (Anna Bītere); Vīns skaistumkopšanai (Dina Berga); Tukliem vecākiem — tukli bērni (Daina Ārena)
        • Iepazīšanās sludinājumi!
        • Sals — palīgs veselībai (Daiga Blicava)
        • Tūja spēj daudz ko (Daiga Cera)
        • Gumijkoks (Daiga Cera)
        • 2014.gada ceļojumu horoskops (Dita Celma)
        • Dīvainie mēneši (Daiga Ceriņa)
        • Naudas kalendārs (Daiga Ceriņa)
        • Gredzeni — asinsspiedienam (Dins Rūtenbergs)
        • Maģisks spīdeklis (Skaidrīte Plinte)
        • Kā šogad kļūt bagātākam (Anna Bītere)
        • Pasīvās un aktīvās stundas (Karlīne Martinsone)
        • Vairogdziedzera kaites
        • Mans veselīgais ēdiens: Vīnogas — veselībai (Dina Berga); Aknas uzturā (Velta Bīvmane)
        • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Dzija un diegi — aizsardzībai (Skaidrīte Plinte); Sievišķīgākais vitamīns (Skaidrīte Plinte); Rituāls ar sveci (Dace Velce); Pret ļaunumu (Anita Plēsuma)
        • Interesantas lietas
        • Izklaides lappuses
        • Derīgi padomi: Aspirīns sejas maskas dara brīnumus (Daiga Blicava); Un atkal par iesnām (Karlīne Martinsone); Dažādi padomi (Ilma Pļava)
        • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi... 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vārdojumi, kas palīdz

Paldies jums, mīļie lasītāji, ka esat atsūtījuši mums tik daudz dažādu vārdojumu. Diemžēl nevarējām tos visus iekļaut «Zintnieka» abās izdotajās grāmatās «Labie vārdiņi», tāpēc nolēmām, ka centīsimies apkopot stipros veselības vārdiņus grāmatā «Labie vārdiņi 3». Bet pašlaik vienu reizi mēnesī centīsimies jau tagad publicēt fragmentus no topošās grāmatas.

 

Lai peles mājoklī nenāktu

Ko darīt, ja telpā parādās peles? Tas varētu notikt katru pavasari, rudeni...

Senākos laikos darīja tā. Piektdienas rītā — noteikti dilstošā Mēnesī — neēdušam jāiet telpā ačgārni un jāienes tur 4 akmeņus. Noliek tos katrā telpas stūrī, sakot vārdus: «Peles, pelītes, graužat akmeņus, bet ne maizīti.» Šos vārdiņus vajag skaitīt 3 reizes.

 

Apturēt asinis

Jāuzraksta vai jānoskaita šo formulu: «B + D + L + IO + K + L + K + D + L + OOK +» (Ja vārdiņus skaita, tad ar labo roku sev priekšā jāuzmet krusta zīme.)

To pats Dievs esot apstiprinājis.

 

Arī tā var apturēt asiņošanu

Tas Grāfs lika priekšā visiem, ka viņam pa degunu tek asinis. Viņš ņēma to grāmatu un pielika pie deguna, un, visiem par brīnumu, asinis vairs netecēja. Kas netic, lai raksta tos vārdus, un viņam asinis netecēs:

«B + Kristus Beobus, Nabin, Sebuka, Muanvent + Jēzus + Marija + Jāzeps +»

 

Garu piesaukšana

«Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars, kas debesis un zemi un visu, kas tur iekšā, radījis, es nabaga grēcīgais cilvēks, lūdzu Tevi caur Tavām Svētajām asinīm, ko Tu pie krusta priekš manis izlējis — Tu gribētu manim caur pavēli Tavas dievišķās visspēcības garu N N pie šīs vietas parādīties likt, kuru es priekš tam sataisījis, ne kāds cits bīstamā izskatā. Bet es to panest varu, un tas gars uz visām manām pieteikšanām atbild. Es Tev, Visuspēcīgam pār debesi un zemi, ar pazemīgāko pazemību apsolos, ka visas tās labdarīšanas Tev par godu un tuvākiem par labu brūķēt gribu tik tiešām — kā tā Svētā Trīsvienība — caur Tavu mīļu Dēlu Jēzu Kristu. Amen.»

Bet pirms tu šo lūdz, tad tev būs savus grēkus nožēlot, jo, kas grēkos dzīvo, tam tie gari negrib paklausīt.

Tie gari šādās stundās saucami:

Svētdienās — priekš pusdienas plkst. 2.00-3.00;

Svētdienās — pēc pusdienas plkst. 15.00-22.00;

Trešdienās — priekš pusdienas plkst. 5.00-6.00 un plkst. 14.00-18.00.

Ceturtdienās — priekš pusdienas plkst. 3.00-10.00 un plkst. 19-24.

Piektdienās — priekš pusdienas plkst. 5.00-7.00 un plkst. 14.00-19.00.

Sestdienās — priekš pusdienas plkst. 3.00-9.00  un plkst. 18.00-24.00.

Kas otram ļaunu dara…

Uguns vārdi…

Priekš pēkšņām sāpēm…

Priekš uguns dzēšanas…

Uguns vārdi…

Citi uguns vārdiņi…

Zobu vārdi…

Pēkšņuma vārdi…

Trūkuma vārdi…

Vārdi, lai lāsti nekaitē…

 (Turpinājums žurnāla 3.numurā)

 

 

 

 

 

 

 

Kā sastapties ar sevi

Cerams, ka straujajā dzīves skrējienā, notikumiem pārpilnajā ikdienā mums kaut uz brīdi izdevies apstāties — kaut vai tāpēc, lai paceltos sev pāri un ieskatītos sevī no augšas. Varbūt izdevās pat sevi citā rakursā ieraudzīt — kā gaismas uzplaiksnījumā — sevi dziļāk iepazīt un drusku vairāk saprast.

Cerams, ka uz brīdi izdevās izrauties no izjūtu, dziņu, notikumu un pārdzīvojumu jūkļa, kurā mēs visi virpuļojam un kuru saucam par dzīvi. Varbūt Ziemassvētkos vai gadumijā, varbūt pavisam citā brīsniņā atradām mirkli, lai ar apskaidrotu skatu paraudzītos sevī… Pasauli jau mēs redzam un zinām, bet sevi? Tādam «sīkumam» parasti nepietiek laika, ne arī — uzdrīkstēšanās.

Kā par brīnumu, man šogad izdevās atrast brīdi, lai atslēgtos no ikdienas un ieskatītos savās dzīlēs. Un zināt, kas tur izgaismojās? Labais, protams, vispirms, tad — ne tik labais, un beidzot — sliktais. Es neklāstīšu savu redzējumu detaļas — tas ir dziļi personisks redzējums, kas liek man kaut drusku mainīties. Domājams, arī tie, kas iemācīsies ik pa laikam apstāties, kas atraduši, atrod vai atradīs mirkli sevis izpētei, ieraudzīs sevi līdzīgā veidā. Tā ir kā mācībstunda, par kuru nav jāmaksā ne lats (nu vairs nē…), ne eiro — tikai uzdrīkstēšanās. Uzdrīkstēšanās ieskatīties sevī un nevienam citam nav jāzina, kas tur redzams.

Tikai īss brītiņš sevis iepazīšanai, un kļūstam līdzsvarotāki — gan veiksmēs, gan neveiksmēs. Mēs taču nevaram paredzēt, ar ko dzīves ceļā sastapsimies, kādi pārsteigumi var gadīties. Bet, ja ļausim vispirms «sastapties ar sevi», visu varēs atrisināt mierīgāk, jo labāk zināsim, ko paši spējam.

Man šķiet, ka, ik pa brīdim ļaujoties «sastapties ar sevi», mēs intuitīvi ļaujam sevī ienākt Gaismai, ļaujam Gaismai līt pār sevi.

Neko dižu es jums, mīļie un uzticīgie «Zintnieka» lasītāji, neesmu pavēstījusi — tās ir tikai manas šībrīža izjūtas, kuras gribējās paust arī jums. Man negribējās analizēt — kritizēt vai apjūsmot situāciju mūsu Latvijā, jo šādas informācijas ir papilnam visos masu medijos.

Viens gan jāpiebilst. Lieli vīri un sievas, runājot par Latviju, ikreiz saka — mēs esam maza valsts, maza tauta, bet darām lielus darbus… Kāpēc mēs sevi mūžīgi pamazinām, pazeminām? Lieli sasniegumi taču valsti dara lielu! Tad kāpēc sevi tīšuprāt «dzīt zemē»? Tas ir mazvērtības komplekss vai apzināts «gājiens»? Arī savas skaistās valodas nenovērtēšana? Gluži kā tajā CSDD brīdinošajā reklāmā: «Brauc ar prātu!» Bet jābrauc taču ar auto, velo utt. — PRĀTĪGI!

Lai mums visiem un ikvienam izdodas gan pa visiem ceļiem, gan pa savu dzīvi braukt prātīgi, apzinoties sevi un savas iespējas!

Terēza Laube

 

 

 

 

 

 

 

 

Mūsu algas šogad

Visam vajadzīgs laiks, bet laika arvien vairāk sāk pietrūkt darbam, labam vārdam, radu vai draugu apmeklējumam, pozitīvai saskarsmei, atpūtai un vienkārši sev. Tāds tagad laiks, jo tas strauji tuvojas laika enerģētiskajam punktam šeit un tagad. Lineārais laiks sāk mest cilpas, un tas nozīmē, ka arvien biežāk mēs saskarsimies vai saskriesimies ar savu pagātnes enerģētisko uzkrājumu. Tātad: ko esi darījis, tas nesīs augļus — ko sēji, to pļausi.

Ar 2012. gadā pasludināto pasaules galu patiesi sākās gals sējas laikam — nu sākas ražas vākšana, un tā turpināsies vēl gadus piecdesmit. Vēl dažus gadus pļauja un ražas ievākšana nebūs īsti godīga — pēc padarītā darba.

Ir iespējamas četras algu saņemšanas kategorijas.

Cilvēki, kuri ir «nekādi», ikdienišķi mietpilsoņi. Tie ir labāki vai sliktāki sabiedrības locekļi: godīgi, mazāk godīgi, ar un bez intereses apmeklē darbu — vienīgā motivācija, lai nopelnītu naudu un censtos savilkt galus. Viņus neinteresē nekas aiz savas saprašanas robežām, ārējā pasaule. Labi un mazāk labi ģimenes vai bezģimenes pieaugušie un tādi arī viņu bērni. Tā ir lielākā sabiedrības daļa, kuri atkarīgi no citu labvēlības.

Šīs grupas cilvēki būs tie, kuru dzīve turpinās iet savu pelēcīgo gaitu. Nekas īpaši neuzlabosies. Reizi pa reizei būs kāda veiksmīte un kāda neveiksme. Darba zaudējums — pārdzīvojums. Darba atrašana — prieks. Naudas trūkums un galu savilkšana savilksies vēl ciešākā žņaugā. Iespējas iegādāties vērtīgus īpašumus bez kredītsaistību nāves cilpas — minimālas. Izglītībai, mācībām, veselībai un komunālajiem maksājumiem atvēlamā naudas daļa kusīs kā pavasara sniegs, un no kaut kā regulāri būs jāatsakās. Braukšana darba meklējumos uz ārzemēm situāciju neuzlabos. Skumji, jo šiem cilvēkiem laikus nav uzkrāts ar garīgo attīstību pozitīvais enerģētiskais potenciāls tādā apmērā, lai noturētos pretī gaidāmajam tumsas enerģijas spiedienam. Ar to, ka cilvēks ir bijis labs vai dievticīgs, nepietiks. Redzēsiet paši…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

SKAIDRĪTE ALEKSEJEVA

 

 

 

 

 

 

 

Trīs vītušas rozes

LTF 25 gadu jubileja nāca ar lielu troksni, publiskiem pasākumiem un smagiem pārdomu brīžiem. Lai nu kam, bet man, kā vienam no LTF dibinātājiem, organizatoram un pirmā laika vadītājam, vajadzētu priecāties, jo mēs daudzi sevi ziedojām šim svētajam Latvijas valsts neatkarības atgūšanas darbam. Jā, es lepojos ar savu tautu — mēs spējām saorganizēties 250 000 biedru lielā organizācijā! Bet rūgtuma mieles mani un, domāju, arī daudzus citus tautfrontiešus par rezultātu šodienā neatstāj. Man ir sajūta, ka «Otrā ešelona» LTF vadība pati ir piesmējusi mūsu LTF un visu tautu. LTF uzvara Augstākās Padomes vēlēšanās, kā to pierādīja pati dzīve, nesa lielākus zaudējumus, nekā ieguvumus. Faktiski skumja diena tautai un pavisam skumja pieviltajiem īstajiem, sākotnējiem tautfrontiešiem.

Es neuzskatu, ka biju «antiņš», kuru reformkomunisti un viņu kalpi, čekisti izmantoja — viņi mums, nacionāļiem, fronti līdz ar LTF 2.kongresu vienkārši atņēma. Kā tas notika? Jau kongresa sagatavošanas laikā īstos LTF dibinātājus laukos un pilsētās pamazām nomainīja vietējie pelēkie un gaišie liberālkomunisti vai vietējie servilanti (verdziskie iztapoņi). Visi viņi gaidīja tikai momentu, kad piežmiegt visus tautfrontiešus, bet 1988.gada jūlija mēnesī situācija krasi izmainījās, kad no Maskavas atnāca pieprasījums pēc masu atbalsta perestroikai — tad arī radās LKP CK ierosme un iesaukums. Bet iedzītās bailes jau bija tik lielas, ka pat tad viņus — komunistus nevarēja izvilkt ārā no krūmiem uz «perestroikām». Kronis visam bija tas, ka jau no LTF centrālās mītnes tika nozīmēti delegāti uz LTF 2.kongresu.

Pieminu šo kongresu, jo tas bija vēsturiski bēdīgs pagrieziens latviešu tautai. Pie varas esošā komunistiskā nomenklatūra nedrīkstēja zaudēt savu varu, tāpēc liberālkomunistu un reformkomunistu (gorbačevisti) uzdevums bija par katru cenu uzvarēt šajā kongresā, ko viņi ar viltu arī izdarīja, un Latvijas Tautas fronte de-facto pārvērtās par Komunistiskās partijas un VDK vadītu organizāciju. Kāpēc viņiem vajadzēja LTF? Tāpēc, ka vēlēšanu likums bija izmainīts, un LTF varēja reāli cerēt, ka gūs uzvaru vēlēšanās. Lai saglabātu varas monopolu, viņiem vajadzēja tādu LTF vadību, kura nodrošinātu liberālkomunistu un reformkomunistu uzvaru gaidāmajās vēlēšanās.

Bet tas arī ir mīts, ka LTF uzvarēja vēlēšanās. «Otrā ešelona» LTF vadība faktiski bija izgāzusies un vēlēšanās zaudējusi. Situāciju izglāba tas, ka LTF deputātu frakcijā iesaistījās daudzi liberālkomunisti, it sevišķi no laukiem, un tikai tādejādi tā ieguva vairākumam nepieciešamo balsu skaitu. Par Latvijas valstiskuma atjaunošanu nobalsojušie liberālkomunisti iesaistījās LTF Augstākās Padomes frakcijā, un līdz ar to LTF frakcija nonāca totālā liberālkomunistu un reformkomunistu virsvadībā. Nacionālo deputātu bija tikai ap 24 (ieskaitot pat nacionālkomunistus). Komunistiskās partijas (t.sk., VĻKJS) varas monopols bija saglabāts, un paklausīgā, regulējamā Augstākā Padome samērā īsā laika periodā pieņēma visus varas saglabāšanas un prihvatizācijas likumus, pateicoties kuriem valsts-tautas kopmanta kļuva par viņu personīgo mantu. Līdz ar to mērķis bija sasniegts…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Valdis Šteins, LTF Valdes priekšsēdētājs

PS. LNNK un Neatkarīgo vēsturnieku biedrība gatavojas uzņemt filmas par šo laiku notikumiem, tāpēc skolām prātīgāk būtu nesteigties pasūtīt minētās filmas kā liberālkomunistu, reformkomunistu un servilantu uzvaru.

Daudzi cilvēki man prasa, kāpēc es nevienā filmā nevienu notikumu nekomentēju un konferencē neuzstājos. Ļoti vienkārši — ar mani tie paši «Neesošās debesis» filmētāji ierakstīja divas stundas garu interviju, kurā centos atvērt aizkaru uz visām nodevībām un mītiem par LTF vēsturi. Manis teiktais, kā izrādījās, bija pilnīgā pretrunā ar safantazēto glorifikāciju un neīstajiem varoņtēliem, tāpēc, dabiski, ka manis teiktajam šai filmā vieta neatradās. Bet LTF 25.gadadienas konferencē man vienkārši nedeva vārdu ne referātam, ne komentāriem. Padomju laiki liberālisma mērcē turpinās... Cilvēki jau ir tie paši un metodes tās pašas, tikai «ancuki» jauni.

Apkopoja Daiga Ceriņa un DAINA ĀRENA

 

 

 

 

 

 

 

 

Zem laimīgas zvaigznes dzimis

Vienam šajā dzīvē dots vairāk, citam mazāk, un kas to zina, vai tautas atziņa, ka «katrs pats savas laimes kalējs», atbilst patiesībai par visiem 100% — lielos vilcienos liktenis taču esot ierakstīts zvaigznēs... Tas, protams, nevar kalpot kā iegansts neko nedarīt un akli ļauties tam, kam jānotiek, bet jāņem vērā — kaut ko tiekties sasniegt par visām varītēm nez vai ir prāta darbs. Izvērtēt, izsijāt derīgo no nederīgā gan. Un, ja vēl laimējas īstajā laikā notrāpīt īstajā vietā, tad vispār nav iemesla žēloties. Uzņēmējam, miljonāram Jūlijam Krūmiņam zvaigznes tiešām bijušas labvēlīgas — viņš arī neliekuļojot to atzīst.

Sagaidot Jauno gadu, parasti iedomājamies vēlēšanos, kuru ļoti vēlamies piedzīvot pildāmies. Arī jūs, sagaidot 2014.gadu, domājāt par kādu konkrētu lietu, ieceri?

— Par iekšējo harmoniju un līdzsvaru. Protams, veselību, jo tās nemēdz būt par daudz. Gribētos arī vairāk miera, veiksmes un izteiktākas dzīves garšas — to labprāt sagaidītu 2014.gadā.

Kāda ir jūsu prognoze 2014.gadam — kāds tas varētu būt Latvijas iedzīvotājiem? Kādas esot gada pirmās dienas, tāds būšot viss gads. Ja tā, tad tas varētu būt pārmaiņu pilns, jo no 1.janvāra latu vietā skaitīsim eiro...

— Es tomēr citas lielas pārmaiņas šajā gadā neparedzu. Vienīgi iespējams, kaut kas mainīsies politiskajā dzīvē — ja pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tur parādīsies jaunas sejas…

— Divdesmit gadus darbojāties kino jomā — no tiem 2 gadus kā filmu direktors Rīgas kinostudijā, tad darbs «Mosfiļm».  Maskavā jūtāties kā savējais? Varbūt tāds jutaties joprojām? Draugi jums taču tur palikuši... 

— «Mosfiļm» flmu direktors biju no 1973. līdz 1977.gadam, kad beidza filmēt «Leģendu par Tilu Pūcesspieģeli». Un šie kinostudijas gadi ir labākie manā dzīvē. Ne tādēļ, ka biju jauns un skaists, bet tādēļ, ka man bija radošs darbs un interesanti cilvēki apkārt. Tagad daudzi no viņiem ieņem ietekmīgus amatus. Svētkos joprojām cenšamies tikties, kontaktus nezaudējam...

— Pēc tam sekoja divdesmit gadi biznesā. Bagāts kļuvāt, pateicoties starpniecības pakalpojumiem starp Eiropas valstīm un Krieviju. Sākums bija grūts? Ar ko vieglāk saprasties — ar partneriem Austrumos vai Rietumos?

— Deviņdesmito gadu sākumā sabruka sociālisms un notika pāreja uz kapitālismu. Bija juku laiki, un tikai slinkais tādos periodos — no 1989. līdz 1992.gadam — nevarēja kļūt pasakaini bagāts! Bet man paveicās īpaši. «Mosfiļmā» strādāja diplomātu un dažāda ranga kompartijas ierēdņu radinieki, kuri paši man zvanīja un piedāvāja nopirkt naftas produktus par 4000 rubļiem par tonnu. Tas ir, man piedāvāja tonnu par 40 (!) ASV dolāriem. Un, ņemot vērā to, ka uz Zviedriju un Vāciju jau tirgoju dēļus un apaļkokus, ātri atradu pircējus, kas šos naftas produktus pirka par 160 dolāriem par tonnu. Vēlāk piedāvāja pirkt arī krāsainos metālus. Pateicoties šiem darījumiem, 1992.gadā man Vācijas bankās jau bija vairāk kā pieci miljoni ASV dolāru un uzticami partneri gan Krievijā, gan Zviedrijā. Taču, veicot šos darījumus, zināmā mērā balansēju kā uz naža asmens, jo par resursu izvešanu no Krievijas uz Eiropu tajā laikā bargi sodīja. Biju pat nopircis jahtu, jo nebiju līdz galam noticējis PSRS sabrukšanai. Ja Latvijā atgrieztos iepriekšējais politiskais režīms, biju nolēmis bēgt uz Zviedriju…

— Tulpes tirgojāt kopā? Ko nopirkāt par pirmo lielo naudu?

— Mamma puķes tirgoja pie «Saktas», bet lielāko daudzumu izvedām ārpus Latvijas, izmantojām izdevību tās tirgot visā PSRS teritorijā. Ik pavasari uz 8.martu savās siltumnīcās dzinām 8-9 tūkstošus pumpuru, bet trūkstošos ziedus uzpirkām no prokuroriem, ārstiem un citiem cienījamiem cilvēkiem, kuri puķes audzēja uz balkoniem, pagrabos, istabās — kopā vēl 30-40 tūkstošus. Iepirkām par 75-80 kapeikām gabalā, bet pārdevām par 1,5-3 rubļiem. Nahodkā, Krievijas ziemeļos, pat par 4 rubļiem gabalā. Atceros, ka toreiz 8.martā puķu pat pietrūka. Cilvēki stāvēja garā rindā un kliedza, lai tirgojam pa vienam ziedam uz cilvēku — lai pietiktu visiem. Nepietika, dabūjām mukt no pūļa. Pateicām, ka aiziesim uz mašīnu pēc vēl vienas kastes, un... aizbraucām prom. 

Par pirmo lielo naudu iegādājos «Žiguli». Nomainīju savu «gorbatij zaporožec» pret tiem laikiem ļoti pieklājīgu mašīnu…

— Ģimene — divi bērni un četri mazbērni. Jūtat atšķirību — kā savulaik audzinājāt, kā izturējāties pret bērniem un kā tagad pret mazbērniem? Esat dāsns vectētiņš?

— Diemžēl dzīve iegrozījās tā, ka savus bērnus «saņēmu» jau pieaugušus — 16 un 17 gadus vecus, jo biju aizņemts ar filmēšanu un komandējumiem pa visu Padomju Savienību. Es dzīvoju Maskavā, bet viņi Rīgā. Tagad bērniem «nozagto» uzmanību kompensēju attiecībās ar mazbērniem, bet dāsns esmu tikai izglītības apmaksāšanā un padomu došanā. Viņi visi mācās ārzemēs, labākajās mācību iestādēs…

Katram dotā veselība ir Dieva rokās?

— Diemžēl, jā. Tā ir pārāk trausla, lai būtu mūsu pašu rokās — mēs to varam tikai mēģināt saudzēt…

— Pie dziedniekiem pēc palīdzības kādreiz esat griezies?

— Ticu un ar baudu lasu un klausos par atsevišķu cilvēku pārdabiskajām spējām, taču man dzīvē, paldies Dievam!, ka tā, nav bijusi vajadzība vērsties un meklēt dziednieku palīdzību…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

antra krastiņa

 

 

 

 

 

 

 

Gada pārvaldnieks — Saturns

Betlēmes zvaigzne, Austrumu gudro zvaigzne, Ziemassvētku zvaigzne vai Magu zvaigzne — ļoti sens un svarīgs astroloģijas simbols. Pēc tās kanoniem katram gadam ir sava planēta — pārvaldniece. 2014.gadā tas ir Saturns.

Saturns — «gaismas eņģelis». Viduslaikos Saturnu uzskatīja par visļaunprātīgāko planētu no visām, ko tolaik pazina, un visas liela mēroga nelaimes attiecināja uz Saturnu (karus, mēra epidēmijas, neražas gadus, augstu bērnu mirstību, postošas zemestrīces). Saturna gadi (1972, 1979, 1986, 1993, 2000, 2007) tiešām raksturīgi ar dažāda veida krīzēm. Piemēram, 1986.gadā notika avārija Černobiļas atomelektrostacijā. Kas tad svarīgs būtu jāzina, lai nodrošinātos ar zvaigžņu valdnieka atbalstu? Kā agrāk teica: «Kas brīdināts, tas apbruņots.»

 

Lūk, jauns pagrieziens...

Saturns — likteņa, pārbaudījumu pārvaldnieks. Skarbais, savaldīgais un aukstais Saturns izvēlas vienatni. Viņš ir nesteidzīgs. Aicina ievērot noteiktību un izveidot savu sistēmu. Tas ieved mūsu dzīvē iegrožojumus, sašaurina darbības sfēru. Nes vilcināšanos, kavēšanos un reizēm vispār pārsvītro mūsu rožainos plānus. Bet tas nav tāpēc, ka Saturns ir ļauns, bet gan tāpēc, ka ir gudrs. Saturns — tas ir laiks. Viņš nerisina problēmas sasteigti. Saturna teicieni — «jauns un zaļš» un «visam savs laiks». Bremzējot neprātīgo dzīves skrējienu, Saturns mūs aicina pārdomāt dzīves vērtības, izveidot savu skatu uz lietām, ieviest kārtību savā iekšējā pasaulē. Šajā gadā daudziem no mums radīsies vēlme ieviest kārtību visās lietās — darbos, savās domās, jūtās un attiecībās.

 

Grūti, bet labi rezultāti būs

Saturns astroloģijā asociējas ar šķēršļiem, grūtībām, problēmām, smagu darbu. Bet, no otras puses, grūtības dod mums iespēju padarīt stiprāku raksturu un spēkus. Saturna devīze: «Bez darba neizvilksi pat zivi no dīķa.» Tāpēc 2014.gadā gatavojieties smagam darbam un papildus slodzēm. Planētas runā par apstākļiem un iespējām, bet izvēle ir jāizdara cilvēkam. Izturiet grūtības — no tā ir atkarīga jūsu garīgā izaugsme. Gads liks jums aktīvi ķerties pie darbiem, pārvarēt slinkumu un gūt arī rezultātus.

Saturns ir pasniedzēju, kolekcionāru, bibliotekāru, tiesnešu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, lielu korporāciju prezidentu un visu citu nozaru priekšnieku patrons. Kā arī profesijām, kas saistītas ar zemi un materiāliem objektiem — celtniekiem, zemniekiem, juvelieriem, skulptoriem, visiem darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar informācijas un kartotēku kārtošanu, kas prasa laiku un uzmanību.

Planēta īpaši atbalstīs godkārīgus darbiniekus. Neatlaidīgs darbs palīdzēs cilvēkam tālu tikt profesionālajā sfērā. Ja esat ieinteresēti virzīties pa karjeras kāpnēm un nebaidāties no grūtībām un atbildības, tad 2014.gadā jūsu ceļš virzīsies uz augšu. Gads būs labvēlīgs arī mācībām un zināšanu apguvei.

 

Finansu lietas…

Mīlestība un ģimene…

Esiet veseli Saturna gadā!...

Sagatavoja KARLĪNE MARTINSONE

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā filmā...

Saruna ar organizācijas Bezvests.lv biedri INGUNU STĀMURI

Dzīve cilvēku mēdz iemest visdažādākajās, dažbrīd prāta loģikai pat neaptveramās situācijās. Piemēram — pazūd kāds tuvs cilvēks. Izgāja no mājas un... neatgriezās. Gaidi dienu, neziņā nomokies otru, trešajā neziņa arvien ciešāk saaug ar ne to labāko iespējamā notikušā scenāriju. Ko darīt? Nu jau vairākus gadus šādā situācijā nonākušajiem ir iespēja lūgt palīdzību glābējkomandai Bezvests.lv.

Kad un kāpēc tika dibināta organizācija Bezvests.lv?

— To 2009.gadā izveidoja Aleksandrs Faminskis. Viņš bija dzirdējis par pazudušiem cilvēkiem un sapratis, cik bezspēcīgi savā izmisumā šādos gadījumos ir viņu tuvinieki... Policija? Tās darbinieki ne vienmēr spēj atrast pazudušos, un Aleksandrs izlēma, ka jāveido organizācija, kas policijai varētu palīdzēt. Rezultātā tapa brīvprātīgo organizācija Bezvests.lv.

Pirmos gadus par to informācijas bija ļoti maz. Kaut ko bija dzirdējuši policisti, un viens otrs no viņiem attiecīgos gadījumos, gan pārsvarā ar novēlošanos, arī pastāstījis cilvēkiem, tomēr plašāk par Bezvests.lv uzzināja tikai pēc tam, kad 2012.gadā Aleksandrs tika izvirzīts nominācijai «Latvijas lepnums» — viņš šo balvu arī ieguva. Līdz ar to cilvēki mums zvanīja jau uzreiz pēc notikušā, tagad dažkārt zvana pat ātrāk nekā policijai. Tomēr pie policijas ir jāvēršas, lai nokārtotu lietas oficiālo pusi — jāuzraksta iesniegums utt. Paralēli mēs esam tie, kas cilvēkiem, kurus tuvinieka pazušana ir galīgi izsitusi no līdzsvara, cilvēcīgi izstāsta, ko šajā situācijā var darīt viņi paši. Piemēram — vispirms apzvanīt visus radus, draugus un paziņas un noskaidrot, vai kāds no viņiem nav informēts par pazudušā iespējamo atrašanās vietu, par to, kur viņš devies, kā juties, kādas domas viņu nodarbinājušas. Tāpat pašiem jāapzvana slimnīcas, arī morgi. Gadās, ka uz morgu piezvanīt cilvēki nav morāli gatavi — tad to viņu vietā jāizdara kādam citam. Un pēc tam, ja tas nepieciešams, mēs iesaistāmies pazudušā meklēšanā. Runājot par atbilstošu aprīkojumu, transportu utt., mums, protams, ir daudz mazāk iespēju nekā policijai, bet mūs vieno lielāka gribēšana palīdzēt tiem, kurus piemeklējusi nelaime.

Kā tu nonāci Bezvests.lv?

— 2009.gada nogalē mans vīrs ilgstoši atradās slimnīcā. Gāju pie viņa gandrīz katru dienu un pamanīju, ka vienu no palātā guļošajiem, jaunu puisi, neviens neapciemo. Biju neizpratnē — kā tā var būt? Kad apvaicājos personālam, izrādījās, ka neviens par viņu neko nezina. Viņš pats parunāt nevarēja — puiša dzīvību uzturēja medikamenti... Mēs ar meitu gan centāmies ar viņu aprunāties, bet vairāk par bezpalīdzīgu acu skatienu neko tā arī nesagaidījām... Tad izlēmām viņa fotogrāfiju ievietot draugos.lv. Vispārsteidzošākais bija tas, ka minējumus, kas viņš varētu būt, izteica vairāki cilvēki no dažādām Latvijas vietām. Pieņemu, ka iemesls tam varēja būt grūtā atpazīstamība — viņš bija guļošs, noaudzis un cauruļu ieskauts, tomēr tas lika domāt arī par to, ka kaut kad un kaut kur pazuduši bija vairāki jauni puiši... Cerībā guļošajā atpazīt savu nu jau pirms kāda laika pazudušo dēlu atbrauca arī kāda sieviete no Latgales, bet tas nebija viņš... Šis brīdis — kaut ko tādu pieredzēju pirmoreiz, mani ne vien aizkustināja, bet daudz ko lika pārdomāt... Sāku interesēties par ar cilvēku pazušanu saistītiem gadījumiem un tad arī atradu informāciju par Bezvests.lv. Jau pēc pirmās tikšanās ar Aleksandru sapratu, ka es šajā organizācijā gribu darboties. Aleksandram piemīt harizma, viņa noteiktie mērķi tiešām virzīti uz to, lai palīdzētu cilvēkiem…

Kā tu visu apvieno — darbu, ģimenes dzīvi un vēl došanos meklēt pazudušos?

— Ja grib, tad var visu. Strādāju Brīvās cīņas sporta skolā par lietvedi, bet pati ar cīņas mākslu nenodarbojos — lai gan izturība, ko tajā trenē, meklēšanas darbos lieti noderētu. Esmu arī Rīgas Vēlēšanu komisijas locekle. Bet rūpes par ģimeni man laiku vairs neaizņem — esmu šķīrusies, meitas jau lielas un dzīvo savu dzīvi. Tā kā nu varu atļauties dzīvot sev un darīt to, ko gribu, kas patīk. Lai gan — mammām bērni vienmēr ir mazi un rūpes par viņiem nebeidzas nekad. Arī mazmeitiņa man jau ir…

Un kā jums veicas sadarbībā ar gaišreģiem?

— Vispirms jau ar lūgumu pie viņiem, un, pirmkārt — tieši pie viņiem, vēršas cilvēki. Un tikai tad, kad pārliecinās, ka gaišreģis savā redzējumā ir maldījies, zvana Bezvests.lv. Savukārt mums, precīzi norādot, uz kurieni būtu jābrauc, kas tieši ar cilvēku noticis, gaišreģi nav palīdzējuši ne reizi. Būtībā tikai tiek izteikti minējumi — varbūt cilvēks jau ir miris, varbūt vēl ir dzīvs... Savukārt to, kas cilvēkam bijis mugurā, ka kādam viena kāja bijusi īsāka vai garāka, viņi pateikuši gandrīz precīzi…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

ANTRA KRASTIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

No jūsu vēstulēm

Mana laime, laimīte...

Var likties, ka laime — tas ir ārēju apstākļu iespaida rezultāts. Nobriedušāks uzskats — ka laime ir blakusprodukts mūsu kalpošanai savam tuvākajam vai kādai cēlai idejai. Tā ir izjūta, ka kārtīgi dari savu darbu, esi godīgs pret apkārtējiem, tā ir palīdzība tiem, kas ir nelaimē, tā ir dalīšanās ar citiem humora izjūtā. Laime — tas ir dvēselisks faktors un princips, kuru var apgūt un likt lietā — neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tomēr nevajadzētu gaidīt, lai laimi mums atnestu šie tā saucamie apstākļi. Mēs paši varam veidot savu laimi, un tā tad arī lai maina apstākļus. Viens no dzīves paradoksiem ir tas, ka laimīga sirds sev pievelk visu to, kas laimei ir vajadzīgs. Kad cenšamies darīt laimīgus citus, mums jau ir pamats cerēt uz principu — dots devējam atdodas…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

ARVĪDS (RīgĀ)

 

EŅĢEĻU stundas janvā

14.I — 03.40-04.22; 15.I — 03.36-04.18; 16.I — 03.50-04.16; 17.I 03.34-04.13; 18.I — 03.30-04.10; 19.I — 03.26-04.07; 20.I — 03.23-04.04; 21.I — 03.20-04.01; 22.I — 03.17-03.58; 23.I — 03.14-03.55; 24.I — 03.11-03.52; 25.I — 03.07-03.49; 26.I — 03.05-03.46; 27.I — 03.02-03.43;  28.I — 03.00-03.40; 29.I — 02.57-03.47; 30.I — 02.44-03.44; 31.I — 02.51-03.30.

 

Paldies!

Gribu no sirds pateikties dziedniekam Jurim Kraucim (tālr. 29473496), kurš nu jau 20 gadus mani dakterē no visādām vainām — arī tad, ja piezvanu pa tālruni. Juris vienmēr ir sirsnīgs un atsaucīgs, turklāt viņš nemitīgi pilnveido savas dziednieka spējas.

Helga (Rīgā)

 

Dziednieks Jāzeps Kancāns (tālr. 29464873) man palīdzēja ļoti grūtā situācijā. Vairāk nekā mēnesi mani mocīja trombs kājas vēnā. Izveidojās apsārtums, staigājot kājā jutu plēsošas sāpes. Dažas dienas nācās pavadīt gultā. Pārcilāju iepriekšējo gadu «Zintniekus» un atradu pateicības vēstuli Jāzepam Kancānam, kurš kādam bija palīdzējis līdzīgā situācijā. Un jau pēc diviem seansiem varu staigāt bez sāpēm. Arī mana slimā sirds kļuvusi spēcīgāka. Tiesa gan — no gulēšanas uz āderēm man bija jāatsakās. Kaut tādu dziednieku būtu vairāk!

VENERANDA (Salaspilī)

 

Ko darīt?

Ar lielu interesi izlasu katru «Zintnieka» numuru, tāpēc arī padomu lūdzu tieši jums.

Man ir 18-gadīgs mazdēls. Diemžēl ārsti nevar noteikt diagnozi — kaut arī problēma ilgst veselu mūžību... Iespējams, ka tā esot epilepsija, kaut gan faktiski nekādu  šīs slimības izpausmju nav. Puisis ārstēts gan Jelgavā, gan Liepājā, bet...

Viņam raksturīgas agresijas lēkmes — visus lamā, kā vien māk, sit, sper un taisa trakas lietas. Pēc viņa paša vārdiem, taisot šovu. Visvairāk cieš māte, tēvs un mazais brālis. Reizēm draud māju nodedzināt vai pašnāvību uztaisīt... Vienīgi vēl ar mani ir kaut cik draudzīgas attiecības, jo ar viņu nestrīdos (ja nu sanāk kaut ko aizrādīt, tad arī man tiek piecstāvīgie vārdi), tāpēc arī atļaujos lūgt padomu. Mēs esam bezspēcīgi viņa šausmīgajās izdarībās. Kaut brīžiem viņš grib, lai viņu samīļo — reti gan. Ko mums darīt? Tik ļoti negribas viņu uz mūžu iesprostot psihiatriskajā slimnīcā...

Rasma (Kurzemē)

P.S. Varam vienīgi ieteikt sazvanīties ar dziednieku Māri Gargurni (tālr. 29235287) vai Elmāru Spodri (tālr. 29287304).

 

 

Palīdziet!

Manam vīram ir izoperēts audzējs galvā. Gribētu zināt, kādus augu valsts līdzekļus varētu lietot un kā varētu novērst audzēja rašanos no jauna. Šī viņam jau ir otrā galvas operācija. Pirmā bija pirms astoņiem gadiem. Tad dakteri teica, ka operācija ir veiksmīga, vīrs izgāja arī staru terapiju. Un no kā rodas audzēji? Ļoti gaidīšu jūsu atbildi! Paldies.

Kontaktadrese: saulite66@inbox.lv

Redakcijas piezīme. Par audzēja rašanos pieņēmumu un pētījumu ir daudz (tautas medicīnas ieteikumi apkopoti «Zintnieka» izdotajās 6 grāmatās «Atveseļojies pats!»), tomēr šķiet, ka katrs gadījums ir stipri individuāls. Ja nu kāds dziednieks vai zinošs lasītājs var ko ieteikt, rakstiet! Padomus centīsimies publicēt.

 

 

 

 

 

 

 

 

Sals — palīgs veselībai

Daudzus no mums pārņem nepatika, domājot par ziemas aukstumu un salu, kā arī iedomājoties neskaitāmās slimības, kas rodas līdz ar auksta laika iestāšanos. Taču ir cilvēki, kuri ar optimismu sagaida ziemas salu, kad varēs slidot un slēpot vai pastaigāties pa sniegainām ielām un ceļiem, jo sals patiesībā ir ļoti vērtīgs mūsu veselībai un skaistumam.

Līdz ar sala iestāšanos gaiss kļūst dziedniecisks, jo skābekļa daudzums tajā palielinās vairāk nekā par 30%. Cilvēki, kuri dod priekšroku  pastaigām aukstā laikā, retāk sirgst ar vīrusu saslimšanām. Salā gaisā slimību izraisošo baktēriju, vīrusu, mikrobu līmenis ir daudz zemāks nekā pie plus grādu temperatūras. Un, ja  nodarbojaties ar dažādiem ziemas sporta veidiem svaigā gaisā, tad gripa jums nav bīstama.

Salā cilvēka organismā aktivizējas aizsardzības šūnas, leikocīti, kas cīnās ar infekcijām, palielina imunitāti. Ir pat pētījumi, kas to pierāda. Cilvēki, kas dzimuši ziemas periodā, slimojot daudz retāk, viņu dzīves ilgums ir vidēji par gadu lielāks nekā tiem, kuri dzimuši vasarā. Bieži vien ziemā dzimušiem bērniem ir arī lielāka ķermeņa masa.

Sals — jaunības un veselības eliksīrs. Zemā temperatūrā mūsu organismā aktivizējas termoregulācijas mehānisms. Organisms, kas pieradis pie komfortablas temperatūras, strādā ar pusspēku, bet aukstā laikā aktivizē visas savas funkcijas. Rodas savdabīgs enerģijas lādiņš un tonuss, ko saņem visas mūsu orgānu sistēmas. Šādam «grūdienam» ir labvēlīga iedarbība uz ādu, muskuļiem, sirds un asinsvadu sistēmu, tas ietekmē arī asins sastāvu. Sals var pat palielināt hemoglobīna līmeni un eritrocītu rašanos…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

 

 

 

 

2014.gada ceļojumu horoskops

Zaļais koka Zirgs — kaislīgs ceļotājs. Tam patīk ātrums un jūras vējš, rāpšanās kalnos un bezgalīgo plašumu vērošana. Zirgam patīk arī klusa, mierīga atpūta kaut kur ēnā, bet tas ir tikai mirklis un Zirgs jau atkal kaut kur traucas, jo pasaulē taču ir tik daudz kā interesanta.

No tā var secināt, ka arī mūs Zirga gadā gaida visai dinamisks periods, pilns jautriem braucieniem un piedzīvojumiem.

Vēl tikai jāpiebilst, ka par «tīrām» zīmēm var uzskatīt cilvēkus, kuri dzimuši no 1. līdz 18-tajam datumam, bet uz pārējiem atstāj ietekmi iepriekšējā vai nākamā zīme, kas arī jāņem vērā.

aUNS…

Lauvas 2014.gadā gaida brauciens, kas būtiski izmainīs ierasto dzīvi. Iespējams, jūs savienosiet jaunu iespaidu gūšanu ar atbrīvošanos no kādas fiziskas vai psiholoģiskas problēmas un pie viena arī pārskatīsiet savu vērtību sistēmu.

Ieteicams atpūsties tur, kur var apvienot aktīvu izklaidēšanos ar iespēju pabūt klusumā. Par veiksmīgu izvēli kļūs Eiropas valstis — Vācija, Melnkalne, Turcija, arī kūrorti un pludmales,  no kuriem var viegli nokļūt senpilsētās un vēsturiski nozīmīgās vietās. Ieteicams izvairīties no pārlieku liela karstuma, tāpēc atvaļinājumu labāk plānot atvasarā.

Jaunavām 2014.gadā būs iespējas tērēt ceļojumam vairāk nekā parasti, tāpēc, iespējams, šīs zīmes pārstāvji realizēs kādu senu sapni. Nav izslēgts, ka dosieties uz kādu modernu atpūtas vietu, kur ne tikai brīnišķīgi atpūtīsieties, bet apgūsiet arī kādu eksotisku sporta veidu vai izmēģināsiet kādas jaunas, īpašas izklaides.

Atpūtieties tur, kur cilvēki iemācījušies savaldīt dabu, piemēram, radījuši tuksnešos brīnišķīgas oāzes. Jums patiks Apvienotie Arābu Emirāti (Dubaija) vai Kazahstāna (Astana), bet no kalnainiem apvidiem labāk izvairīties — tie var apdraudēt jūsu veselību. Tāpēc atturieties no alpīnisma un kalnu slēpošanas kūrortu apmeklējuma…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DITA CELMA

 

 

 

 

 

 

 

Naudas kalendārs

14.janvāris — vislabākais laiks, lai nopirktu spoguli vai pulksteni.

15.janvāris — pat nemēģiniet žēloties vai skumt par naudas trūkumu, jo tad tā arī paliksiet ar tukšu kabatu.

16.janvāris — nav ieteicams parakstīt līgumus, pirkt un pārdot dzīvojamo platību, veikt citus nopietnus pirkumus.

17.janvāris — šodien nav vēlams pārskaitīt un tērēt naudu.

18.janvāris — nopērciet kādu dārgakmeni vai pusdārgakmeni, un tas kļūs par jūsu talismanu.

19.janvāris — laba diena, lai parakstītu līgumus. Mēģiniet šajā dienā atteikties no pirkumiem, jo pastāv risks pārmaksāt vai iegādāties sabojātu mantu. Ja tā ir pārtika, tad tā var būt nekvalitatīva. Apslakiet naudas maciņu ar svēto ūdeni — tas aizpludinās prom visu negatīvo.

20.janvāris — nav ieteicams parakstīt līgumus.

21.janvāris — lieliska diena, lai pirktu dāvanas. Lielus pirkumus gan pagaidām atlieciet.

22.janvāris…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiālus sagatavoja DAIGA CERIŅA

 

 

 

 

 

 

 

Pasīvās un aktīvās stundas

Ārstu un zinātnieku grupa ir noteikusi  aktīvās un pasīvās stundas diennakts laikā, kas attiecīgi labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē cilvēku.

Labvēlīgās (aktīvās) stundas, kad viss padodas viegli, ir plkst.: 5.00-6.00, 11.00-12.00, 16.00-17.00, 20.00-21.00 un 24.00-1.00.

Nelabvēlīgās (pasīvās) stundas (nodarbojieties ar ko maznozīmīgu, pat zoba ārstēšana būs sāpīgāka, jo šīs stundas ir smagas kā jums, tā ārstam): 2.00-3.00, 9.00-10.00, 14.00-15.00,  18.00-19.00, 22.00-23.00.

Starp citu, ja neesat paspējuši iemigt līdz aktīvajai stundai 24.00-1.00, tad var draudēt bezmiegs.

Sagatavoja KARLĪNE MARTINSONE

 

 

 

 

 

 

 

Vairogdziedzera kaites

Tie, kuru dzīvi traucē vairogdziedzera kaites, zina, ka ar dziedzeru profilaksi un ārstēšanu nodarbojas samērā jauna medicīnas joma — endokrinoloģija. Katrs zinātnieku atklājums arvien ir apstiprinājums tam, cik milzīga nozīme organisma darbībā un funkcionēšanā ir hormoniem. Cilvēka ārējais izskats vispirms atkarīgs no endokrīnās sistēmas darbības. Tomēr pat Austrumu medicīnas senajos traktātos ir ļoti maz ziņu par iekšējiem sekrēcijas dziedzeriem. Piemēram, Dekarts gan ir minējis vairogdziedzeri, uzskatot, ka tajā mīt cilvēka gars, bet viņa mācības sekotāji teikuši, ka tur atrodas ieelpotā gaisa sildītājs.

Tikai 1830.gadā vācu fiziologs I.P.Millers noformulēja iekšējo sekrēcijas dziedzeru jēdzienu. Endokrīno sistēmu aktīvi sāka pētīt zinātnieki — islandietis P.Greivs un vācietis K.Bazedovs. 1835.gadā viņi pirmie aprakstīja vairogdziedzera slimības. Daudzus hormonus tīrā veidā izdevās iegūt ķīmiskā ceļā, kas, izdarot pētījumus un eksperimentus, ļāva secināt, ka visi hormoni organismā darbojas kopīgas sistēmas ietvaros (nevis katrs par sevi). Vislielākais tajā ir vairogdziedzeris, bet tā svars ir tikai 15-40 grami. Varbūt dziedzeru niecīgie izmēri un savdabīgā saikne tieši caur asinsvadiem ar citiem orgāniem (bez izejas kanāliem), kā arī salīdzinoši mazs izdalāmo hormonu daudzums senatnē bija par cēloni, kas endokrīno sistēmu lika uzskatīt par praktiski neizpētāmu…

Vairogdziedzeris mūsdienās ir visvairāk izpētīts. Tā hormoni ietekmē vielmaiņu, centrālās un veģetatīvās nervu sistēmas darbību, piedalās augoša organisma formēšanā utt. Galvassāpes, nervozitāte, nogurums, biežas garastāvokļa maiņas visbiežāk ir iekšējo sekrēcijas dziedzeru patoloģijas simptomi — sevišķi, ja ir pastiprināta vairogdziedzera darbība. Turpretim, ja tā darbība ir palēnināta, raksturīgas palēninātas kustības, atmiņas pasliktināšanās, miegainība, vājums. Vairogdziedzeris diennaktī «saražo» nedaudz vairāk kā 0,1 mg tiroksīna. Bet 7 dienu laikā organisms patērē tikai pusi no šī daudzuma. Vairogdziedzerī asinsrites ātrums ir 100 reizes lielāks nekā kājās, 28 reizes lielāks nekā galvas smadzenēs, 6,5 reizes lielāks nekā aknās. Caur vairogdziedzera 1 gramu audu 1 minūtē cauri iztek 5,5 litri asiņu. Tāpēc vairogdziedzera operācijas ir «visasiņainākās».

Vairogdziedzera patoloģiju izraisa galvenokārt joda nepietiekamība uzturā, vienveidīgs ēdiens, vitamīnu trūkums, radioaktīvā piesārņotība, nervu spriedze.

 

Joda terapija

Organismam diennaktī nepieciešams 100-200 mg joda. Vai tā pietiek, var pārbaudīt katrs pats. Uz jebkuras ķermeņa vietas uzzīmējiet ar jodu režģi. Ja pēc 2 stundām zīmējums pazūd, tas nozīmē, ka joda organismam trūkst, un tas steidzami jāpapildina. Kā to izdarīt?

Jodu satur praktiski visas jūras zivis un ūdensaugi — tas ir lielisks joda avots profilakses nolūkos…

 

Ūdensaugi kopā ar...

Pārtikā lieto iespējami vairāk jūras augu (tajos, piemēram, C vitamīnu ir 4 reizes vairāk nekā apelsīnos un citronos), sevišķi — jūras kāpostus. Tie satur ne tikai daudz joda un broma, bet arī citus organismam nepieciešamos mikroelementus. Jūras kāpostus obligāti jāēd, ja ir problēmas ar vairogdziedzeri vai aizkuņģa dziedzeri, arī — ja ir asinsrites un sirdsdarbības, gremošanas trakta un aknu darbības traucējumi.

Svaigi rīvēti burkāni, 2 ēdamkarotes konservēto jūras kāpostu, 2 cieti novārītas un sasmalcinātas olas, sāls, majonēze vai augu eļļa…

 

Ārstniecības augi

Pie vairogdziedzera kaitēm iesaka lietot zilo kurpīšu sakņu un gumu preparātus — tikai jāatceras, ka šis augs ir ļoti indīgs (1-5 mg akonitīna var izraisīt pat pieauguša cilvēka nāvi), tāpēc devas nedrīkst pārsniegt receptēs norādītos daudzumus. Preparātus ar akonītu lieto iekšķīgi arī pie reimatisma, radikulīta, lumbago, neiralģijas, angīnas, paralīzes, malārijas, vēža, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.

Ņem 10 g zilo kurpīšu sakņu drogas (sasmalcinātas) un vāra puslitrā ūdens 2 stundas, izkāš. Dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiāli sagatavoti pēc «Zintnieka» izlasītajām grāmatām «Atveseļojies Pats»

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Aspirīna sejas maskas dara brīnumus

Sejas maskas ar visparastāko aspirīnu — vienkāršākais līdzeklis, kas mājas apstākļos ļauj uzlabot problemātiskas ādas stāvokli. Kā izrādās, aspirīns (ārīgi lieto) palīdz izlīdzināt ādas toni, atbrīvoties no iekaisuma, pietūkuma, aknes un melnajām pinnēm.

Lai iegūtu acetilsalicilskābi (dabīgo aspirīnu), kā izejvielu izmanto apses vai vītola koka mizu. Aktīvā viela iekļūst dziļi ādā un iedarbojas kā dziļais pīlings — atbrīvo no atmirušām ādas šūnām.

Ņem 3 aspirīna tabletes, iemērc pustējkarotē ūdens, samīca un masu uzliek uz problēmvietām. Pēc 10 minūtēm nomazgā ar siltu ūdeni.

Šī maska paredzēta ļoti taukainas ādas kopšanai, kurai ir tieksme uz piņņu veidošanos. Aspirīna tabletes iemērc citrona sulā, kas atšķaidīta ar ūdeni. Jāiznāk biezputriņai. Masku uz sejas tur 10 minūtes, nomazgā ar sodas ūdeni (tējkarote sodas uz litru ūdens). Pēc procedūras noteikti mitrina ādu, jo maska agresīvi iedarbojas uz sejas ādu, toties efektīvi uz pinnēm un atbrīvo seju no taukainā spīduma…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja DAIGA BLICAVA

 

 

 

Un atkal par iesnĀm

Diemžēl ziema ir laiks, kad atkal un atkal jārunā par saaukstēšanos...

Pie hroniskām iesnām palīdz, ja veselu gadu 2 reizes nedēļā iet pērties pirtī, pēc tam — 1 reizi nedēļā.

Sīpolu vai ķiploku sasmalcina, izspiež sulu, atšķaida ar pienu (proporcijas nav tik svarīgas) un vairākas reizes dienā pilina degunā…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Iesaka KARLĪNE MARTINSONE

 

Dažādi padomi

Ja dziednieka palīdzība nav pieejama, problēmu gadījumos var nogulties zemē un atdot tai savu sāpi (arī dvēselisko).

Ja kādu lietu, piemēram, auto, grib pasargāt no zagļiem, tad iztēlē tai virsū «jāuzmontē» jaudīgs ventilators, kas pūš siltu gaisu ar šādu iedomātu tekstu: jo sliktāks cilvēks, jo tālāk viņš tiks aizpūsts no šīs lietas…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja Ilma pļava (pēc dziednieka Z.Falkona atziņām)

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt