Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920

 

Žurnāls 2017-20

Žurnāla «Zintnieks» 20.numurā lasiet:

  • Novembra astroloģiskais fons (Lana Lapiņa)
  • Čeku dedzināšana (Akvelīna Līvmane)
  • Vārda spēks — katrā vācelītē (Terēza Laube)
  • 2018.gadam abonē žurnālu «Zintnieks»
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Valsts svētki
  • Jaunrade — cilvēku ilggadīguma faktors? (Juris Purviņš)
  • Monblāns tomēr ir augstāks… Saruna ar Einaru Repši, tagad — Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas fonda vadītāju (Līna Krastiņa)
  • Skaitļi DAINU kamolos (Terēze)
  • Senlatviešu MīļDieviņis (Terēze)
  • Inkvizīcija un raganu vajāšana (Viktors Dukis)
  • Lai mainītos cilvēki līdzās, ir jāmainās pašam! Saruna ar Reiki dziednieci, Reiki meistari, skolotāju, masieri INDRU ĀBELI (Normunds Smaļinskis)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Lielā Indijas mūra noslēpumi (Georgs Pains); «Alternatīvā vēsture» — patiesība vai izdomājums? (Georgs Pains)
  • «Zintnieks» izdod jaunu grāmatu «Sapņi un veselība»
  • Vajag magniju! (Karlīne Martinsone)
  • Tests. Vai organismam pietiek magnija? (Karlīne Martinsone)
  • Vēstules!
  • Pareģi un pareģojumi (Viktors Dukis)
  • Sniedz roku draugs: Par ko sieviete «psiho»? (Valda Dimante); Pārvari sevi! (Daina Ārena)
  • Lielais slimību kalendārs (Maija Poga)
  • Par imunitāti (Dina Berga)
  • «Zintnieks» izdotās grāmatas «Degvīna uzlējumi: Kaulu un locītavu kaites; Gremošanas orgānu kaites; Sirds un asinsvadu kaites»
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: NOVEMBRIS — lunārais mēnesis veselībai, pirtij, sapņiem; badošanās laiki; labvēlīgie laiki skaistuma kopšanai; Andra Rača Čika laiki
  • Diēta ādai (Daiga Blicava)
  • Alveja — mājas dakteris (Anda Eņģele)
  • Mans veselīgais ēdiens: Produkti, kurus ieteicams ēst kopā (Dins Rūtenbergs)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Škaudīšana (Aigars Audins); Rīsu ūdens (Evita Brunevska); Kā izveidot drošu mājokli (Una Kalniņa)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Zāļu vannas (Agate Rinda); Gripas laikā (Terēza Laube); Tējas pret tahikardiju (Dzintra Muņina)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Novembra astroloģiskais fons

       Novembra sākums iezīmēsies ar dinamisku Pilnmēness fāzē 04.11.

       Tā kā zīmju ass Skorpions-Vērsis aktualizē finanšu, enerģētikas un resursu tēmas, tad Neptūns Zivīs var saasināt nereālos plānus. Neptūna uzdevums ir radīt ilūziju par skaistām iespējām, ideālu dzīvi, var būt kārdinājums iekļūt kādā finanšu atkarībā. Visas lietas, kas attiecas uz nodokļiem, apdrošināšanu, kredītiem, investīcijām, peļņu biznesā un jaunu finanšu sadarbību, būtu pragmatiski jāizvērtē. Savukārt, meklējot alternatīvas iespējas Pilnmēness enerģiju realizācijā, pozitīvais ieguvums šeit būtu pievērsties vairāk savas psihes dzīļu izpētei, intuitīvo un radošo spēju attīstīšanai, mūzikai, mākslai un visam tam, kas dod dvēselisku un emocionālu piepildījumu.

       Otra novembra Pilnmēness konfigurācija saistīta ar Venēras-Urāna opozīciju uz Auna-Svaru ass un Saturnu Strēlniekā, kas būs enerģiju sazemētājs ar realitāti. Saasināsies pretrunas attiecību sfērā starp to, kas ir pareizi, un to, kā varētu būt, ja ļautos brīvības sajūtai un impulsam rīkoties nepārdomāti un negaidīti. Tā ir nestabilitāte jūtās, vēlmēs, situācijas vērtējumā. Bet dzīvē varbūt dažkārt labākā iespēja ir patiešām izbaudīt mirkļa esamību, jo tieši to mēs riskējam neatgriezeniski pazaudēt. Raksturīgākās opozīcijas Venēra-Urāns vēlmes var attiekties uz acumirklīgu iegribu apmierināšanu, vēlmi pēc adrenalīna, piedzīvojuma, īslaicīgiem sakariem, finansiāli riskantiem tēriņiem vai ieguldījumiem, nedomājot par turpmākajām sekām. Saturna loma būs racionāli izvērtēt pēkšņi radušos impulsus, lai saprastu, ko šāda tūlītēja reakcija varētu dot ilgtermiņā.

       07.11. Venēra no Svariem pāriet Skorpionā un atradīsies tur līdz novembra beigām. Šī mēneša Venēras aktivitātes būs visai harmoniskas. Venēra Skorpionā jūt dziļāk, ir noslēpumaināka, vienmēr ar kaut ko neapmierināta, aizdomīga, saasinot visus emocionālos un psiholoģiskos kompleksus gan savā spējā izvērtēt esošo situāciju, gan prasmē apmierināt savas finansiālās vajadzības, gan arī attiecību intīmajā kontekstā. Novembrī visdaudzsološākais no visiem aspektiem būs Venēras-Jupitera savienojums (11.-15.11.), kura laikā var būt veiksmīgi lietišķi darījumi, lieli pirkumi, laimīgas satikšanās, ja vien ar vēsu prātu tiks izvērtēts tēriņu un ieguldījumu saprātīgums un samērīgums. Tas ir labs laiks svarīgiem notikumiem mākslas un kultūras dzīvē, jauns sākums kapitāla investīcijām, starptautiskiem kontaktiem kultūras un mākslas izglītības sfērā.

       Visa mēneša garumā aktīvs būs divu sociālo planētu Saturna un Urāna harmonisks aspekts, kas kļūs precīzs 11.11. Pirmo reizi šis aspekts bija spēkā jau 2016.gada decembrī, kas nozīmē, ka pagājušā gada nogales tēmas un tajā laikā uzsāktie projekti atkal kļūs aktuāli. Aspekts attiecas uz konstruktīvām un plānveidīgām pārmaiņām, reformām, zinātnisku jauninājumu un metožu ieviešanu praksē, biznesā, likumdošanā, būvniecībā, celtniecībā un valsts sektorā. Tie ir nestandarta risinājumi, jaunu ideju un alternatīvu iespēju izmantošana oficiālās iestādēs un svarīgu sociālo projektu realizēšanā…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LANA LAPIŅA, astroloģe

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vārda spēks — katrā vācelītē

       Šogad vasara — kaut nebija nekāda siltā — šķiet, nostiprinājusies uz ilgu palikšanu, neļaujot rudenim pat kokus košāk iekrāsot. Vai vasara Dieva īpašo svētību saņēmusi? Zināms taču, ka viss skaistais uz Zemes ir no Dieva un Saules. Un visvairāk svētības saņem tas, kas prot atminēt Saules bezvārdu mājienus, vēja dažādos saucienus, Mēness un zvaigžņu mīmiku, saklausīt dziļu jēgu mākoņu sarunās. Turklāt māk attiecīgi tam visam sekot un pilnasinīgi dzīvot. Šķiet, šīgada vasarai izdevies šo svētību dabūt. Ja oktobrī zemi vēl klāj zaļa zāle, koki lepojas ar zaļām lapām, rudens puķes nav nokaltušas, gatavojoties pavasarī plaukt no jauna, un pat kāda pienene izspraukusies, tad par īstu rudeni gan negribētos runāt.

       Ja nu vienīgi laukos rudens darbi apdarīti — novākti kartupeļi, bietes, burkāni, gurķi rātni sagūluši stikla burkās vai ieskābēti muciņās, tomāti arī ir pie vietas — daži negatavie vēl gozējas kastēs, uz galdiem u.c. Pat sēnes vēl turpina bāzt savas cepurītes virs zemes. Arī daudzas kāpostgalvas aizvien rotā tīrumus.

Par graudaugiem pat runāt nav vērts — viņi atraduši savas vietas apcirkņos, tiek kaltēti un malti. Lai mums visiem pietiktu miltu dienišķai maizītei.

       Arī visas pīlādžogas vēl nav putnu guzās vai zemē nobirušas. Vasarīgs rudens šogad. Tāpat postošās vētras mūsu Dievzemītei aizdrāžas ar līkumu. Tad kāpēc mums plēsties savā starpā? Ne jau siltas vietas vadības krēslos mums palīdzēs nākotni padarīt gaišāku. Ne jau aprejot vienam otru, patiesība, ja vien tā ir patiesība, nāks gaismā. Mēs esam piemirsuši, ka vārds ir ļoti nežēlīgs ierocis. Un visbiežāk tas mēdz būt netaisnīgs. Viegli izmantojams — vislabāk to mēs redzam internetā, kur nav dzīvu cilvēku, ir tikai vārdi. Skaisti, neglīti, kroplīgi, ļauni… Jo tur taču nav redzams teicējs.

       Bet «rudentiņis ir bagāts vīrs» — tad jau arī mēs esam bagāti. Varbūt katrs savā vācelītē varētu savākt daudz jauku, spēcīgu un labu vārdu. Tā varēsim sakrāt vairāk gaismas, prieka, labestības, sapratnes un piedotprasmes.

To taču mums māca debesis un Saule.

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Monblāns tomēr ir augstāks...

Saruna ar Einaru Repši,

tagad — Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas fonda vadītāju

Kad sarunas sākumā ar Einaru Repši, tagad — Ainas Mucenieces vārdā nosauktā Viroterapijas fonda vadītāju, pieminu viņa agrāk ieņemtos augstos amatus: Latvijas bankas prezidents, Latvijas Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, Saeimas deputāts, Einars atsaka, ka, Monblāns, vienalga, ir augstāks. Kāpt Alpu kalnu augstākajā virsotnē (4810 m) viņš šovasar devās kopā ar astoņiem onkoloģijas pacientiem, grupu pavadošajiem mediķiem un kalnos kāpšanas instruktoriem. Un virsotni arī sasniedza.

 

Kāpt Monblānā bija jūsu ideja?

— Vispār tā ir pasaulē zināma prakse, kuras sauklis: Kāp cīņai pret vēzi! Ar to kāpj gan kalnu virsotnēs, gan līdz debesskrāpju pēdējiem stāviem, neizmantojot liftu, gan mākslīgajās klinšu sienās. Kāpj gan vēzi uzvarējušie cilvēki, gan tie, kuri ar to vēl cīnās. Ir onkoloģijas pacienti, kuri uzdrošinājušies kāpt pat Everestā. Man šī ideja ļoti iepatikās, tāpēc nolēmu, ka vajag veidot tās latvisko versiju, un organizēju onkoloģisko pacientu grupas braucienu uz Monblānu.

Onkoloģijas pacientiem šāda rakstura aktivitātes vajadzīgas, lai rastos pārliecība — es to varu!, un līdz ar to palīdzētu mobilizēt organisma iekšējos spēkus slimības pieveikšanai?

— Cilvēki kāpj, gan lai pārvarētu sevi, gan lai pierādītu citiem, ka diagnoze «vēzis» nav nāves spriedums, ka tā var nemazināt dzīves kvalitāti, un ar šo slimību ir iespējams cīnīties. Sarunās ar onkoloģijas slimniekiem, kuri nāk pie mums uz Viroterapijas fondu, bieži atkārtojas motīvs — uzzinot par slimību, cilvēki pārskata savas līdzšinējās dzīves vērtības, kas tajā bijis svarīgs, kas mazsvarīgs. Ja agrāk viņi raizējušies par ikdienišķām lietām, satraukušies par nevajadzīgiem sīkumiem, tad tagad saprot, cik tas bijis lieki, jo ir lielākas, svarīgākas lietas, kurām jāpievērš uzmanība. Pastāv lielāki mērķi, kurus vajag sasniegt. Šie cilvēki skaudri apzinās — kad vēl, ja ne tagad, un beidzot uzdrošinās ķerties tiem klāt, dzīvot citādāk — vispirms jau priekš sevis un savas ģimenes. Dzīvot kvalitatīvi, par spīti diagnozei — pat ar domu, ka tas palīdzēs slimību uzvarēt. Šāda attieksme ir apsveicama, un mēs to gribam popularizēt. Tad kāpēc lai kopā ar drosmīgākajiem nepamēģinātu kāpt Monblānā? Un mums tas izdevās. Ekspedīcijā uz Alpiem devāmies kopā 16 cilvēki, puse no viņiem — onkoloģiskie pacienti. Visi ekspedīcijas dalībnieki staigāja pa tādām kalnu takām, pa kurām, gribu apgalvot, neuzdrošinātos staigāt daudzi veseli un fiziski spēcīgi jaunieši, bet mūsu grupas dalībnieku vidējais vecums bija 51 gads. Protams, kalnos kāpšana pati par sevi vēzi neārstē, bet fiziskas aktivitātes svaigā gaisā nostiprina imunitāti. Pacienti par šo piedzīvojumu ir ļoti sajūsmināti, tas iedvesmo arī cilvēkus, kuriem viņi par to stāsta. Tā kā mums ir izdevies popularizēt gan domu, ka vēzis nav šķērslis pilnvērtīgai dzīvei, gan kalnos kāpšanu un veselīgu dzīvesveidu…

Kāpēc, jūsuprāt, par Ainas Mucenieces pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados radītajām pretvēža zālēm «Rigvir» tika piemirsts gandrīz 50 gadus?

— Cik man zināms, tad 90-to gadu sākumā, vēl PSRS laikā, tika uzsākti plaši preparāta klīniskie izmēģinājumi Maskavas, Saratovas un citās klīnikās, kas bija pēdējais posms pirms «Rigvir» laišanas plašā apgrozījumā. Tad PSRS sabruka, un juku laikos darbs pie šī atklājuma, tāpat kā pie daudziem citiem, tika aizmirsts. Laimīgā kārtā šo vīrusu — sasaldētā veidā — Latvijā bija saglabājuši, un pēc 2000.gada zinātnieces ģimene par to atgādināja un lēnām lauzās farmācijas tirgū. Mucenieces atklātajam dabiskajam, ģenētiski nemodificētajam vīrusam, kurš atrodams vesela bērna zarnu traktā, bet veselā pieaugušā cilvēkā nez kāpēc izdzīvot nespēj un izzūd, tiešām piemīt lieliskas onkotropas un onkolītiskas īpašības. Kāds ir šī vīrusa Dabas dotais uzdevums, pagaidām nav zināms…

Tautas dziedniecība ir daudz senāka par mūsdienu medicīnu, kura bieži ārstē slimību sekas nevis cēloņus.

— Nenoliedzu faktu, ka ārstu arods pastāvējis visos laikos, bet cilvēku dzīves ilgums palielinājies tieši pāris pēdējos gadsimtos, un tas noticis, pateicoties mūsdienu medicīnas attīstībai. Vēl pirms 200 gadiem 40 gadi bija ievērojams vecums, bet šodien tādu var uzskatīt labi ja par jaunības beigām, kad īstā dzīve tikai sākas. Protams, līdztekus sasniegumiem ārstniecībā mēs paši esam radījuši arī nopietnus draudus savai veselībai, nu, kaut vai, piemēram, — bēdīgi slaveno, pamatīgus muskuļus uzaudzējušo superbaktēriju, kas triumfē pēc neapdomīgas, pārmērīgas antibiotiku lietošanas…

Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri visu dzīvi noklenderē, īpaši nedomādami ne par veselīgu dzīvesveidu, ne pareizu domāšanu, ne attieksmi pret līdzcilvēkiem, bet viņi ir veseli, arī citas nopietnas likstas viņus nepiemeklē. Savukārt pareizie dabūn punu pēc puna. Kāpēc tā?

— Nekādi neatbalstu neveselīgu dzīvesveidu — negatīvi vērtēju smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un arī citus netikumus. Jā, arī es savā laikā esmu darījis visādas muļķības, bet apzināti turpināt darīt to, kas gan pēc paša pieredzes, gan citu novērojumiem kaitē fiziskajai un garīgajai veselībai, ir muļķīgi — tā varētu būt netikuma visprecīzākā definīcija. Tiešām uzskatu — ja cilvēks savu veselību apzināti ilgstoši bojā, viņš, es atvainojos, ir vai nu muļķis, vai viņam piemīt pašnāvnieciskas tieksmes…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LĪNA KRASTIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Skaitļi dainu kamolos

Saglabājušās liecības, ka senlatviešu Saules meitas, ritinot dziesmas, iesējušas dzijā mezgliņus un šādi mezglotu dziju satinušas kamolos, kurus glabājušas vācelēs, pēc vajadzības lietojušas šos pavedienus, ritinot dziesmu laikā mezgliņus starp pirkstiem. (Skaitļus un krāsas pētījusi prof. Janīna Kursīte.)

Lai gan mūsu senči biežāk baidījās vārdā saukt kaitētājus garus un dzīvniekus, tomēr arī labvēlīgās dievības izvairījās saukt īstajā vārdā, izlīdzinoties ar viens, kāds, vecītis (Dievs), veca sieviņa (Laima, Māra). Tas saistīts, iespējams, ar bailēm, ka ļaunās dievības vai gari var atcelt labvēlīgo dievību lēmumu.

Teikās ir teikts, ka Dievs bijis viens pats un staigājis gar jūras malu. Kad Viņš teicis: «Ko lai es daru viens pats?» — uzreiz kāds atsaucies jūras dibenā: «Es esmu otrs.» Dažu mītisko dainu variantos līdzās Dieva apzīmējumiem kā «pats», «tu» pavīd arī «viens». Šajos tekstos tiek attēlota nevis pasaules radīšana, kur Dievs vēl viens pats, bet gan pretējais — iespējamais pasaules gals.

Ko, Dieviņ, viens darīsi,

Kad mēs visi nomirsim?

Skaitlis 1 kā pirmsākums, no kura rodas 2 — divu kopā saaugušu vārpu veidā. «Viens» ir pašradošā substance, nākamo dzīvību iedīglis. 

Skaitlis 2 — Dieva dēli, Jumis kā divu augļu, vārpu, riekstu kopā saaugums, kā dvīņu — auglības dievība. Divi ir iedīglis lielākam — trim, četriem.

Trīs ir latviešu folklorā visbiežāk lietotais sakrālais skaitlis. Tas apzīmē dinamisko pabeigtību, jo tam ir sākums 1, 2, un beigās 3. Tas apzīmē pasauli tās vertikālajā trejdaļībā (debesis-zeme-ūdens vai pazeme). Tas apzīmē laiku tā trīs ciklu izpratnē (pagātne-tagadne-nākotne, arī dzimšana-dzīvība-nāve)…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Materiālus sagatavoja TERĒZA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai mainītos cilvēki līdzās, ir jāmainās pašam!

Indra Ābele ir no Cēsu puses. Savulaik viņa interesējusies par senajām Baltu rakstu zīmēm un to enerģētisko spēku, par tajās ietvertajām senajām zināšanām un to nozīmi. Tagad viņa nodarbojas ar reiki dziedniecību, māca to arī citiem un regulāri vada nodarbības reiki praktiķiem Cēsīs. Runājot par reiki, viņa teic, ka šī ir Dzīvības un Mīlestības enerģija, kura pieejama ikvienam, ja vien cilvēks pats to vēlas.

Vēl Indra Ābele ir apguvusi masāžas prasmi un to izmanto, lai cilvēkiem uzlabotu viņu veselības stāvokli un padarītu viņus atkal vingrākus un lokanākus. Tikties ar viņu var gan Rīgā («Zintnieka» redakcijā), gan Cēsīs, kur viņai ir savs darba kabinets, un tur aizrit visa viņas darba nedēļa. Brīvajā laikā viņa mēdz pilnveidot savas zināšanas dziedniecības jomā. Viss manas dzīves laiks ir harmonisks un Gaismas piepildīts, tā viņa teic.

 

Katram dziedniekam ir sevis paša izvēlētas darba metodes, kuras viņš attīsta un cenšas pilnveidot. Dažādu novirzienu un dziedniecības skolu skaitu tagad laikam būs grūti saskaitīt. Kāpēc Indra Ābele izvēlējās kā savējo tieši reiki skolu daudzu visai plašo iespēju lokā?

— Ar reiki mani pirms daudziem gadiem iepazīstināja kāds dziednieks, kurš teica, ka man pašai vajadzētu nodarboties ar šo dziedniecību. Viņš mani aizveda un iepazīstināja ar skolotāju, kura mācīja Rietumu skolas reiki novirzienu un tā mans ceļš sākās. Tad radās jauna interese — par Baltu zīmēm, tomēr reiki es nepametu un atgriezos atkal pie tā. Atradu savu nākošo reiki skolotāju Mihailu Mošenkovu, kuram jau bija 20 gadu pieredze šajā jomā…

Katram cilvēkam ar savu kaiti esot jāatrod savs, vislabāk tieši viņam atbilstošs dziednieks. Kādi ir apmeklētāji, kuri jūs atraduši?

— Tie ir cilvēki, kuriem ļoti nepieciešama palīdzība. Ir arī jaunieši, taču pamatā tie tomēr ir vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis. Tā kā esmu masiere, daudzi pie manis nāk masēt ķermeni un bieži uzdod jautājumu — vai jūs man varat kā palīdzēt? Tādās reizēs es parasti atbildu, ka situāciju var uzlabot jebkurā gadījumā. Un tā patiesi arī ir! No sāpēm cilvēku var atbrīvot jau vienā reizē, taču, lai nostiprinātu un stabilizētu situāciju, būtu ieteicami četri seansi jeb reizes…

Un tomēr kāpēc mums vajadzīgas japāniskas lietas, ja mums netrūkst dažādu savējo? Mums taču savā tautas medicīnā daudz visādu gudrību un paņēmienu…

— Japānis Mikao Usui, Reiki skolas pamatlicējs, pilnveidoja zināšanas, kuras nāk no ļoti seniem laikiem. Tur ir gan cigun elementi, kaut kas no jogas un vēl citām atzītām un klasiskām Āzijas praksēm. Viņš izveidoja sistēmu, kuru varētu nodēvēt visādā ziņā par pilnīgu.

Tie, kuri jau ir apguvuši pašus pirmos reiki pamatus, turpina mācīties un apgūt jaunas tehnikas. Es Cēsīs vadu nodarbības, kuras saucu par meistarklasēm, un šādas nodarbības notiek reizi mēnesī. Tajās mēs atkārtojam jau apgūtās zināšanas un vienmēr mācāmies ko jaunu. Reiki ir Mīlestības un Dzīvības enerģija, kas vienlaikus atveseļo gan garīgi, gan fiziski. Ar tās palīdzību ir iespējams padarīt gaišāku un tīrāku visu pasauli — cilvēkus, dzīvniekus, vidi. Reiki var kļūt par brīnumnūjiņu tās lietotāja rokās, un tikai no viņa paša atkarīgs, vai šīs zināšanas tiks izmantotas, vai noliktas plauktiņā…

Ir sācies Baltijai tik raksturīgais lietainais rudens, dienas raujas īsumā. Mums sāk pietrūkt saules gaismas un prātā iezogas rudenīgas skumjas un varbūt pat depresīvas pārdomas. Ir ko teikt «Zintnieka» lasītājiem šādā laikā?

— Es pati visu laiku esmu reiki enerģijas plūsmā, tā ir ļoti mierīga un harmoniska. Ja man saskrien acīs asaras, tās parasti ir laimes asaras. Es ļoti sen neesmu raudājusi kādu lielu un smagu pārdzīvojumu dēļ. Reiki enerģija man palīdz noturēties līdzsvarā, dzīvot ar savu iekšēju gaišumu. Reiki jau pēc savas būtības ir Dzīvības un Mīlestības enerģija. Tāpēc jau pēc šīs enerģijas seansa cilvēki kļūst mierīgāki, līdzsvarotāki un gaišāki…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

UNO SĒLIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sapņi un veselība

Apgāda «Zintnieks» redakcija laiž klajā jaunu grāmatu — «Sapņi un veselība». Tas būs labs ceļvedis visiem tiem, kas no rīta pēc pamošanās vēlas saprast savus sapņus — nevis tulkot pēc vispārpieņemtajiem kritērijiem. Sapnis — tas ir katra paša zemapziņas vēstījums. Tātad — savus sapņus tulkosim paši. Sapņu skaidrošanas principi (katra mēneša katrai dienai/naktij) ir cieši saistīti ne tikai ar pašu sapņotāju, bet arī ar Saules un Mēness kustību. Cerams, šī grāmata būs labs palīgs savas dzīves kvalitātes uzlabošanai un veselības uzturēšanai, norādot katra paša zemapziņā mītošo informāciju — tā katrs pats varēs atrast sev piemērotāko veselības saglabāšanas un atveseļošanās metodi.

 

Tulko sapni pats!

Nebaidieties no saviem sapņiem! Necentieties tos «izlabot» (cenzēt), domās vai iztēlē piešķirot tiem labāku vai sliktāku nozīmi! Pieņemiet tos tādus, kādi tie ir. Tikai personīgās asociācijas spēs atšifrēt jūsu sapņu tēlu īsteno nozīmi, kas domāta tikai un vienīgi jums. Citi cilvēki var piedāvāt jums jūsu sapņu tulkojumus, kurus varat pieņemt vai noraidīt — atkarībā no savas dzīves pieredzes.  Un vēl jāatceras, ka, tulkojot savus sapņus, jāizvairās no sarunvalodas «smagajiem» vārdiņiem — viss taču fiksējas zemapziņā.

Nereti gadās, sevišķi sākumā, ka neizdodas atrast kāda sapņu tēla asociācijas reālajā dzīvē. Tad ieteicams uz kādu laiku šo simbolu likt mierā un pāriet pie nākamā. Taču, lai sapņu tēli un iespējamās asociācijas neaizmirstos, tos vajadzētu katru rītu pierakstīt. Dažreiz tikai pēc kāda laika varēsiet atskārst, ko nozīmējis viens vai otrs sapņu simbols.

Par reāliem notikumiem ārpasaulē mēs sapņojam reti. Piemēram, kara priekšvakarā daudziem cilvēkiem sapņos rādījās kaujas un katastrofas. Vai arī — cilvēks sapņo, ka nepatīkamā situācijā nokļuvis kāds tuvinieks, un pēc tam tā arī notiek. Taču lielākoties sapņu simboli attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, un tieši tāpēc sapnis ļauj dziļāk ielūkoties katram pašam sevī. Pat, ja sapnī parādās kāda ārēja situācija, tajā noteikti izpaudīsies iekšēja attieksme pret darbojošos personu vai notikumu, tādējādi ietekmējot sapņotās situācijas attīstību. Tāpēc, pirms izprast ārējās situācijas būtību, vajadzētu noskaidrot iekšējos psiholoģiskos motīvus (mērķi, noteikumus, reakciju utt.), kuri iedarbojas uz šo situāciju. Tieši iekšējās pasaules līmenī mēs katrs varam izmainīt savu dzīvi. Tāpēc sapņi lielā mērā atspoguļo šo iekšējo pasauli. Sapņi vēsta par mūsu iekšējo spēku pašreizējo stāvokli, par iekšējo vērtību izpratnes uzskatu konfliktiem, par dažādām enerģētiskajām sistēmām, kuras ir dziļi apslēptas mūsos un cenšas izlauzties uz āru — pie noteikuma, ka tiks saprastas un nodarbinātas mūsu ārējā dzīvē.

Katrā no mums ir fundamentālo īpašību komplekts, kas padara mūs par neatkārtojamu personību. Tā ir mūsu mērķu, ticības, uzvedības, manieru, vērtību izpratnes sistēma, arī mūsu spējas izjust, saprast un izpaust sevi. Nereti šīs sistēmas un īpašības var konfliktēt viena ar otru, bet mēs paši — to pat neapzināties. Visas šīs īpašības un to savstarpējās attiecības parasti atspoguļojas sapņos — noteiktos tēlos, kuri ir vispiemērotākie. Būtībā katrs sapnis ir paša sapņotāja portrets.

Tātad mūsu uzdevums — sasaistīt sapņu tēlus ar iekšējā «es» īpašībām. Piemēram, atmiņā palicis sapņa tēls — zaglis. Tas nenozīmē, ka jūs esat kaut ko zadzis vai grasāties to darīt. Sapnis grib pievērst uzmanību «kaut kam» jūsos. Varbūt jūs neesat godīgi paši pret sevi vai arī apslāpējiet sevī īpašību, ko uzskatāt par sliktu. Tomēr tā citos apstākļos var izrādīties ļoti vērtīga, bet jūs esat noslēpis to un pielicis priekšā atslēgu, tāpēc atbrīvot to spēsiet kā zaglis, uzlaužot durvis un slēdzeni.

Sapņos mēs redzam ne tikai cilvēku tēlus. Sapņu daudzveidība simbolizē mūsu iekšējās dzīves plūsmu. Apkārtne, ēkas, dzīvnieki, ziedi, skaitļi, priekšmeti, abstraktas ģeometriskas formas un daudz kas cits — visam ir sava jēdzieniskā nozīme. Piemēram, kāda ģeogrāfiska vieta sapnī visbiežāk apzīmē «pamatu zem kājām» — to, kas mūs pašlaik visvairāk ietekmē.

Ja sapņos redzam dzīvniekus, mūsos sāk darboties fiziskās un enerģētiskās sistēmas. Piemēram, ja sapnī cīnāmies ar bīstamu dzīvnieku, tas varētu nozīmēt, ka notiek iekšējais konflikts starp dziļi slēptu «dzīvniecisko» instinktu un «civilizēto» dzīves uzstādījumu. Pareizāko sapņa tulkojuma variantu atrast palīdzēs kāda spilgta detaļa. Padomāsim — kura un kāpēc?

Sapnī mēdz izgaismoties arī mūsu neapzinātie uzvedības motīvi. Tāpēc centīsimies atcerēties un izanalizēt kāda sapņu tēla uzvedības motīvus — tādi varētu būt mums! Ja atradīsim šo motīvu savā reālajā uzvedībā, spēsim izlemt — atteikties no tā vai vismaz «pareģot» savu reakciju kādā situācijā.

Sapņu tulkošana vienmēr tikusi un tiek uzskatīta par mākslu — t.i., radošu procesu, pār kuru loģikai nav varas. Tomēr, lai apgūtu šo mākslu, vispirms jāapgūst likumsakarības, kā arī jāpamēģina kaut ko darīt tīri praktiski. Tas nozīmē, ka sapņi jāpieraksta.

Grāmata nopērkama visās grāmatu tirdzniecības vietās un pieejama arī «Zintnieks» redakcijā (Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, 2.stāvā, 209.kabinetā).

Uzziņas pa tālr. 67215123, mob.tālr. 26540321 (arī par citiem mūsu izdevumiem).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vajag magniju!

Cik bieži gan mēdz būt, ka slimības iemesls slēpjas kāda makro vai mikroelementa trūkumā organismā. Piemēram, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas gadījumu iemesls nereti ir magnija trūkums. Tas novērš spazmas kuņģa un zarnu traktā, atbrīvo no sāpēm, aizcietējumiem, diarejas, normalizē kuņģa skābes daudzumu, uzlabo gremošanu, izvada no organisma toksīnus (tajā skaitā, arī smagos metālus),  uzlabo žults izdalīšanos, ir profilaktisks līdzeklis pie žultsakmeņu slimības.

Nav tāda orgāna, kuram nebūtu nepieciešams magnijs. Bez tā nav iedomājama olbaltumvielu sintēze, sirds un asinsvadu, nervu, kaulu un muskuļu, reproduktīvās sistēmas darbība. Magnijs kavē akmeņu veidošanos nierēs, izvada smagos metālus, neitralizē toksīnus aknās. Ja ir konstatēts magnija deficīts, kuņģa un zarnu trakts nevar normāli funkcionēt.

Šī minerāla trūkuma dēļ cieš zarnu peristaltika. Rodas nosliece uz aizcietējumiem, bet nav izslēgta arī diareja. Magnija trūkums kavē ēdiena nonākšanu no kuņģa tievajā zarnā. Tad novērojama slikta dūša, vemšana, spazmveidīgas sāpes vēderā, var rasties kamola sajūta kaklā.

Pieaugušam cilvēkam diennaktī nepieciešami 400 mg magnija. Mēs to uzņemam ar uzturu un ūdeni (cietā ūdenī magnija ir vairāk nekā mīkstā). Gaļā un zivīs magnija nav daudz, bet tas pietiekamā daudzumā ir zaļas krāsas dārzeņos, pākšaugos, klijās, aprikozēs, rudzu maizē. Īpaši daudz riekstos.

Diemžēl, pieaugot gadu skaitam, magnijs organismā uzsūcas sliktāk. Kas izraisa magnija deficītu?

Stress;

Liela vai nepietiekama fiziska slodze;

Alkohols;

Kofeīns (tēja, kafija, kola)...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja KARLĪNE MARTINSONE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lielais SLIMĪBU KALENDĀRS

Katrai kaitei savs saasināšanās periods

Daudzi, kas ilgstoši slimo ar dažādām kaitēm, noteikti ievērojuši, ka ik gadu, aptuveni vienā un tajā pašā laikā kāda konkrēta slimība mēdz saasināties. Zinot, kad tas parasti mēdz notikt un kādi cēloņi saasinājumu izraisa, var jau laikus tam sagatavoties un veikt virkni profilaktisku pasākumu.

Insulīnatkarīgais cukura diabēts. Slimības saasināšanās visvairāk iespējama laikposmā no oktobra līdz februārim vai pat martam, un cēlonis tam ir šim periodam raksturīgie biežie saslimšanas gadījumi ar vīrusinfekciju slimībām.

Adneksīts. Adneksīts ir dzemdes piedēkļu — olvadu un olnīcu — iekaisums. Pastiprināta saasināšanās var būt gada aukstajā periodā — no oktobra līdz pat martam. Galvenie cēloņi — apsaldēšanās un imunitātes pazemināšanās.

Psoriāze. Biežāk novērojama slimības ziemas formas saasināšanās — no oktobra līdz aprīlim. Vasarā (vasaras forma) sastopama retāk. Cēloņi, kas provocē psoriāzes saasināšanos, precīzi nav noskaidroti.

Pielonefrīts. Visbiežāk virsnieru bļodiņas iekaisuma saasināšanās cilvēku var piemeklēt laikā no oktobra līdz aprīlim. Biežākie cēloņi ir nosalšana, imunitātes novājināšanās.

Hronisks bronhīts…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja MAIJA POGA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Alveja — mājas dakteris

       Alvejas dzimtene ir Āfrika (kontinenta Dienvidi un Austrumi), kur tā aug brīvā dabā, sasniedzot pat četru metru augstumu. Dažas augu sugas sastopamas arī Vidusjūras reģionā un Indijā. Pie mums alveju parasti audzē kā istabas augu, tas ir daudzgadīgs un mūžzaļš. Zied ar oranžas nokrāsas ziediem, lapas ir 30-40 cm garas, sulai ir rūgta garša.

       Kā ārstniecisko līdzekli izmanto lapas, kas nav īsākas par 15 cm. Lapas ievāc ziemas un pavasara periodā. Galvenokārt no lapām iegūst alvejas ekstraktu.

Lapas satur daudz fermentu, vitamīnu un fitoncīdu. Sula satur bioloģiski aktīvas vielas, ir dabisks biostimulators. Alvejas preparātiem piemīt pretiekaisumu, antibakteriāla, žults dzenoša, brūču dziedējoša, gremošanas trakta sekrēcijas pastiprinoša, ēstgribu uzlabojoša iedarbība. Tā pastiprina organisma imūnsistēmas darbību un paaugstina organisma aizsargspējas, veicina audu atjaunošanās procesus iekaisumu vietās. Alvejas sulai piemīt bakteriostatiska iedarbība uz stafilokokiem, streptokokiem, difterijas mikrobiem, vēdertīfa un dizentērijas nūjiņām.

       Mājas apstākļos sulu iegūst no istabas augu lapām. Tās sasmalcina un atdala sulu, vāra 3 minūtes uz lēnas uguns. Izmanto uzreiz, jo, ilgstoši uzglabāta, sula zaudē dziednieciskās īpašības.

       Alvejas preparātus lieto žultspūšļa sekrēcijas stimulēšanai un arī pie staru slimības.

       Alvejas preparātus nav vēlams lietot hemoroīdu un dzemdes asiņošanas gadījumos, kā arī grūtniecības laikā. Nevar ilgstoši to lietot, jo var tikt pārmērīgi daudz no organisma izvadīti sāļi (īpaši — kālijs).

 

Tautas medicīnā

Sakarsētu alvejas lapu sulu izmanto pa 0,1-0,3 g uz nakti hronisku aizcietējumu gadījumā. Atslābinošā iedarbība parādās pēc 8-10 stundām. Jāatceras, ka, lietojot lielos daudzumos, bremzējas zarnu peristaltika un var rasties resnās zarnas iekaisums.

Alvejas sulas kompreses ārīgi izmanto strutainu brūču, trofisku čūlu, furunkulu, apdegumu dziedēšanai (atšķaidītu ar ūdeni 1:10)…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja ANDA EŅĢELE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Produkti, kurus ieteicams ēst kopā

Āboli + melnā šokolāde, griķi + sīpoli = veselība un prieks

Šo produktu apvienojumu nevarētu nosaukt par tradicionālu, bet ir vērts pamēģināt. Ferments katehīns, ko satur āboli un antioksidants kvercetīns, kopā lietoti, dara brīnumus: stiprina imunitāti, aktivizē smadzeņu darbību, uzlabo sirds un asinsvadu darbību, samazina onkoloģisko saslimšanu risku. Šī paša iemesla dēļ ieteicams ēst griķu biezputru ar sīpoliem. Ābolus nav ieteicams mizot, taču tie ir rūpīgi jāsakošļā.

 

Dārzeņi + jogurts = uzlabo gremošanas sistēmas darbību

Izvēlieties dabisko jogurtu bez konservantiem, piedevām, krāsvielām un cukura. Tas satur daudz kalcija, kas savukārt uzlabo kuņģa darbību un normalizē zarnu trakta mikrofloru. Atliek tikai tam vēl pievienot dārzeņus, piemēram, burkānus vai selerijas, un jums būs gatavs ēdiens, kas vēl arī piesātināts ar vitamīniem. Bet šķiedrvielas, ko satur dārzeņi, palīdz kalcijam labāk uzsūkties.

 

Tomāti + aknas = nodrošina nepieciešamo dzelzs daudzumu organismā…

Auzu putra + apelsīnu sula (auzu putra + āboli) = veseli asinsvadi un sirds…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DINS RŪTENBERGS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Zāļu vannas

Ir novērots, ka zālīšu novārījums vannošanās laikā ķermenī caur ādu uzsūcas pat labāk, nekā dzerot tējas. Var izmantot jebkuru zāļu izvilkumu, kuras ir pieejamas — arī Jāņu vainagus, siena smalkumus utt.

Katlā ieliek 0,5-1 kg sasmalcinātu drogu, aplej ar 4-5 l auksta ūdens, briedina aptuveni 15 minūtes, tad maisījumu uzvāra, ļauj ievilkties, kamēr atdziest, nokāš un pielej vannas ūdenim. Zāļu vannā ieteicams iet reizi nedēļā — uz 15-20 minūtēm…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja Agate Rinda

Gripas laikā

Ja gripa jau sākusies:

Sarīvē nelielu sīpolu, liek uz vairākās kārtās salocītas marles. Šādu kompresi patur pie deguna sānu virsmas, kura pirms tam noziesta ar eļļu (lai nekairinātu ādu).

Pie pēdām pieliek sinepju plāksterus un uzvelk vilnas zeķes — tur tik ilgi, cik vien iespējams…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Ieteikumus apkopoja Terēza Laube

Tējas pret tahikardiju

Sajauc kopā māteres, zaķpēdiņas, raudenes, salvijas lapas un vilkābeles augļus (2:2:2:1:1). Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi vāroša ūdens, karsē ūdens peldē 10 minūtes, atstāj vēl 20 minūtes ievilkties. Atdzesē, izkāš un dzer pa ½ glāzei 2 reizes dienā 6-8 nedēļas pēc kārtas. Ja nepieciešams, pēc 2 nedēļu pārtraukuma ārstēšanās kursu atkārto...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Apkopoja dzintra muņina

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt