Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920212223

 

Žurnāls 2017-11

Žurnāla «Zintnieks» 11.numurā lasiet:

  • Zodiaka zīmju arabeskas: Vēzis (Inese Kaģe)
  • Mācīties priekš sevis (Anda Šteinharde)
  • Saules gaita debess lokā… (Terēza Laube)
  • Par dievturību un Dieva vārdu (Andra)
  • Kas kam pieder Latvijā? (Viktors Dukis)
  • Divu mīlestību gūstā. Saruna ar LV1 raidījuma «Adreses» vadītāju MĀRTIŅU ĶIBILDU(Līna Krastiņa)
  • Slimību cēloņi un afirmācijas (Ella Brunte)
  • SIA «ZINTNIEKS» visas sešas rokasgrāmatas sevis atveseļošanā ar tautas dziednieciskajiem līdzekļiem «Atveseļojies PATS!»
  • Vai atnesīsi sērkociņus? (Leonards Inkins)
  • Medicīnas darbinieku diena (Anda Šteinharde)
  • Saprast sevi… (Normunds Smaļinskis)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Labinkiras ezera monstrs (Guna Petaja)
  • Ko var pateikt par sievieti. Tests (Daina Ceriņa)
  • Likteņa zīmes (Anita Plēsuma)
  • Abonē žurnālu «ZINTNIEKS»
  • Vēstules!
  • Cilvēks ir kā magnēts (Visvaldis Pērkons)
  • Kas jāzina par alerģiju? (Ilona Kalniņa)
  • Sniedz roku draugs: Tavs atspulgs (Viktors Dukis); Iepazīsimies
  • Vecā, labā «zeļonka» (Valda Dimante)
  • Kā pārbaudīt vairogdziedzeri ar parastu termometru (Viktors Dukis)
  • Problēmas atrisinājums miegā (Pēteris Lejiņš (Daugavietis))
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: Labākie gadi un mēneši (Anda Šteinharde); Krāsa — katrram mēnesim (Agate Rinda; Mēness un diēta (Miķelis Daniels); Astroloģija ikdienā (Ināra Antone); Astronomiskie novērojumi agrīnajās civilizācijās (Uldis Sējāns)
  • Diēta aizkuņģa dziedzerim (Daiga Blicava)
  • Imunitātes stiprināšanai un pret audzējiem (Anda Šteinharde)
  • Sirds vai panikas lēkme? (Valda Dimante)
  • Mans veselīgais ēdiens: Kam der sadīgušie ķiploki (Maija Krumte); Kafija (Anda Šteinharde)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Kad ir vasaras sākums? (Uldis Sējāns); Skaitļi — asinsspiedienam (Aigars Audiņš); Amuleti virtuvei (Agate Rinda); Pļavas āboliņš (Daina Ārena)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Interesantas lietas
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Matu mazgāšanas ābece (Agate Rinda); Pret sirds izcelsmes tūsku (Agate Rinda); Dilles, kumelītes un citi augi (Agate Rinda)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēzis

(22.jūnijs-22.jūlijs)

        Vēzis — ūdens zīme. Dzīves aizsardzība, ģimenes radīšana, dzimtas turpināšana, mātišķums. Astrologi bieži attēlo Vēža zīmes simbolu aizmetņa veidā vai kā divpusēju gliemežvāku, kas sevī ietver visu dzīvības formu pretējos tipus. Šīs zīmes simbolika saistīta ar lielu minējumu — radošai, mirstošai un no jauna atdzimstošai dzīvei. Vecās Pasaules mistērijās tika uzskatīts, ka caur Vēža vārtiem cilvēku dvēseles nolaižas uz Zemes.

        Vēzis-Mežāzis asi saistīta vissarežģītākā problēma, kas sadala Labo un Ļauno. Turklāt Vēža zīmei piedēvē grēkā krišanas mistēriju, bet viņam pretējam Mežāzim — Glābēja atnākšanu. Izskaidrojums: tad, kad cilvēku dvēseles pacelsies pie Glābēja Mežāža — Kalna sarga (Kalns okultismā ir viens no Pasaules Koka analogiem), tad varēs cerēt par Zemes dzīves pamatu uzlabošanu.

        Pakļauts emocijām, kas tendētas uz iekšu, cenšanās aizstāvēt un nepieciešamība pēc aizstāvības; mājas cilvēks, rūp ģimenes intereses, jutīgums pret dabu, ēdienu, bailes kaut ko pazaudēt vai no kaut kā šķirties... Cilvēki, kuri dzimuši Vēža zīmē, ir stipri atkarīgi no sava dvēseles noskaņojuma un no tā, kas notiek viņu ģimenē.

        Vēzis dievina radīt pats savu fantāziju pasauli, viņš nodarbojas ar to gan miegā, gan nomodā. Tāpēc viņam pati labākā atpūta nav atrašanās dārgā aizjūras kūrortā, kas atgādina caurstaigājamo pagalmu, bet iespēja ierakties savā mājā — kā bruņās.

Visam apkārt jāatbilst Vēža gaumei. Viņš necenšas pēc plašumu aptveršanas un ir vienaldzīgs pret dabisko dzīves tecējumu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe INESE KAĢE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mācīties priekš sevis

        Jau kopš 1925.gada 1.jūnijs tiek atzīmēts kā Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šie ir bērniem veltīti svētki, taču skolēniem jūnija sākums paralēli iezīmē arī skolas mācību gada beigas un vasaras sākumu. Nereti skolēnu prieku par vasaras brīvlaika sākumu nomākušas bažas par gaidāmiem kontroldarbiem, liecību atzīmēm, eksāmenu rezultātiem un pat vecāku ultimātu: «Ja tev būs labas atzīmes, tad dabūsi dāvanā to un to!» Vai, tieši otrādi, «par sliktām atzīmēm netiksi tur un tur» u.tmldz.

        Atceros, ka pamatskolā kādu lielu matemātikas kontroldarbu noliku uz knapi apmierinošu atzīmi, par ko līdz skolas beigšanai viena no skolotājām manas vispārējās sekmes jau bija «norakstījusi», jo «kas nesaprot matemātiku, tas nesaprot neko». Taču vidusskolā laimējās ar matemātikas skolotāju, kas vienmēr atgādināja: «Jūs nemācāties priekš eksāmena, bet tikai priekš sevis!» Rezultātā tur eksāmenu noliku ar otru labāko atzīmi visā grupā. Un atšķirība tikai niansēs, kad skolotājs parāda sausu formulu ar uzdevumu, kas jāatrisina atzīmes dēļ, vai rada interesi pret neatrisinātu uzdevumu un iemāca veidu, kā vieglāk  tikt ar to galā.

Un skolēnu sekmes un vēlēšanās mācīties lielā mērā atkarīgas arī no vecāku attieksmes. Pilnīgi piekrītu kādam Singapūras skolas direktora vēstījumam savu skolēnu vecākiem, kuriem vēlējās atgādināt svarīgu patiesību, lai mainītu viņu stūrgalvīgo domāšanu:

«Dārgie vecāki,

        Jūsu bērniem tuvojas eksāmeni. Zinu, ka jūs visi izmisīgi vēlaties, lai tieši jūsu bērns tos nokārtotu izcili.

        Tomēr, lūdzu, atcerieties, ka starp skolēniem, kas būs eksāmenā, ir arī kāds mākslinieks, kuram nav vēlmes un vajadzības izprast matemātiku.

        Kāds uzņēmējs, kuram pilnīgi vienalga par literatūras vēsturi.

        Kāds mūziķis, kuram novērtējums ķīmijā dzīvē neko nedos.

        Eksāmenā ir kāds sportists, kura fiziskā sagatavotība ir svarīgāka par fizikas likumu pārzināšanu testā.

        Ja jūsu bērns saņem labākās atzīmes, tas ir lieliski! Bet, ja viņš vai viņa tās nesaņem, lūdzu, neatņemiet viņam ticību un cieņu pašam pret sevi!

        Sakiet, ka viss ir kārtībā. Tas ir tikai eksāmens! Dzīvē būs daudz nozīmīgākas lietas. Sakiet, ka jūs viņus mīlēsiet un netiesāsiet par spīti visiem eksāmenu rezultātiem.

        Lūdzu, dariet tā un skatieties, kā jūsu bērns iekaro pasauli reālajā dzīvē. Viens nenokārtots eksāmens vai slikta atzīme neatņems viņa sapņus un talantus.  

        Un, lūdzu, nedomājiet, ka tie, kuri var izmācīties par ārstiem un inženieriem ir vienīgie laimīgie cilvēki uz Zemes!»

        Jo katram savi talanti, savs ceļš un misija dzīvē!

ANDA ŠTEINHARDE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par dievturību un Dieva vārdu

        Kāpēc Latvija skaitās «kristiešu valsts»? Kāpēc tik maz esam izglītoti par savu vēsturi un dažkārt pat nonicinām sentēvu ticību...

Gan mācītāju publiskās uzstāšanās laikā vai masu mediju līdzekļos, izvēloties pārspīlētus Ernesta Brastiņa izteikumus, tiek aizēnota informācija par patieso dievturību — seno latviešu dabas reliģiju. Cik pati esmu lasījusi Brastiņa darbus, tie tikai atsevišķās vietās satur domājošiem cilvēkiem nepieņemamus uzskatus. Arī Bībelē taču atrodam tādas «āža kājas», par kurām netiek runāts ne baznīcās, ne reliģiskos monologos, ne masu medijos.

        Brastiņš saka: «Nostājieties pa labi tie, kas nāk ar mums. Kreisā pusē lai paliek pretinieki!» Bībelē Lūkas evaņģēlijā Jēzus saka: «Kas nav ar mani, tas ir pret mani.» Tāpēc arī neesmu nevienā reliģiskā organizācijā. Ir viena likumsakarība. Jo mazāk zina un interesējas par savas tautas vēsturi, jo vieglāk «piesieties» jebkurai no ārpuses ienākušai reliģijai. Nevar vienlaikus jāt uz diviem zirgiem: pieklājīgā līmenī zināt savas tautas ne tikai laicīgo, bet arī garīgo vēsturi un ar visu sirdi atzīt tādu         Dievu, kurš nav bijis ar mums ilgus verdzības gadsimtus.

        Vienaldzība pret savas tautas vēsturi rada tādas idejas kā Ikšķiles baznīcas pasludināšanu par svētvietu, kad turpat netālu atrodas Mārtiņsalas lībiešu Ako piemiņas vieta. Atceras uzstādīt pieminekli iekarotājam bīskapam Albertam, bet neuzceļ pieminekli lībiešu, kuršu, zemgaļu, latgaļu brīvības cīņu piemiņai. Par to, ka par mīlestību kristiešu Dievam dārgi jāmaksā, nododot, aizmirstot savas sentēvu saknes, savu identitāti, savas tautas lūgto Dievu, lasām Cakarijas grāmatā un «klausāmies» Jēzus pavēli — neturēt citus dievus kā tikai Jahvi...

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

ANDRA M.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Divu mīlestību gūstā

Lielākā daļa no mums arhitektūru, pilsētvidi uztver «patīk» vai «nepatīk» līmenī, bet — kas slēpjas zem šiem vienkāršajiem spriedumiem? Lielisku ieskatu uz to paver MĀRTIŅŠ ĶIBILDS LTV 1 raidījumā «Adreses» ceturtdienas vakaros (jaunā sezona sāksies rudenī — Red.), stāstīdams par arhitektūru vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Vēl jo baudāmāku šo stāstu dara raidījuma formāts — katrā no tiem Mārtiņš uz divām adresēm — diviem arhitektūras objektiem — dodas kopā ar kādu paša izvēlētu ceļabiedru, lai tos salīdzinātu, tad izdarītu secinājumus — kurš labs, funkcionāls, iederīgs vidē, kurš ne tik labs. Daudzi Mārtiņu joprojām atceras kā žurnālistu, vēl vairāk ir to, kuriem viņš atmiņā palicis kā erudīcijas un prāta spēles «Gribi būt miljonārs?» vadītājs — tolaik viņš šo darbu apvienoja ar darbu reklāmas aģentūrā. Pēc tam Mārtiņš kļuva par Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāju, un tagad raidījumā «Adreses» lieliski apvieno abas savas lielās mīlestības — arhitektūru un žurnālistiku.

 

Pēc izglītības neesi ne arhitekts, ne dizaineris — kas tevi dīdīja veidot raidījumu par arhitektūru?

— Bez patosa un pārspīlējuma varu teikt, ka «Adreses» savā ziņā ir mana bērnības sapņa piepildījums — es ļoti gribēju kļūt arhitekts. Kas man liedza to darīt? Mācījos Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, slavenajā matemātiķu skolā, bet man no algebras, fizikas, ģeometrijas slikti metās, jo esmu totāli humanitārs cilvēks. Tikai bez labām zināšanām eksaktajos priekšmetos par arhitektu nekļūt. Tomēr dzīvē viss salikās tā, ka pēc vairākiem gadu desmitiem atradu sev pielietojumu industrijā, kas ne tikai bērnībā, bet arī tagad ir mana kaislība. Hobija līmenī arhitektūrā notiekošajam esmu sekojis līdzi visu laiku, abonējis žurnālu «Latvijas arhitektūra», kurš domāts profesionāļiem, manu paziņu lokā vienmēr bijuši arhitekti…

Man ļoti patika LNB apciemojuma laikā iestarpinātā tava un šī raidījuma ceļabiedra Daiņa Īvāna diskusija par Daugavas krastmalas margās iemūžināto sirpi un āmuru. Īvāns pauda viedokli, ka tās ir padomju laika paliekas, kas jāiznīcina, labākajā gadījumā tām atvēlot vietu muzejā, bet tu teici, ka arī šīs margas ir mūsu vēsture. Un piebildi — ja to nespējam pieņemt, tad tas liecina, ka neesam tikuši vaļā no tā paša kompleksa, kas komunistiem lika iznīcināt mūsu valsts simboliku. Kas, tavuprāt, daļai cilvēku liek būt tik neiecietīgiem?

— Kad man bija 18 gadi, es izmetu laukā visas plates, jo biju dabūjis savu pirmo kasešu maģīti. Vēl trakāk — izmetu arī plašu atskaņotāju. Reāls idiots! Tagad labs plašu atskaņotājs un plates ir ekskluzīvas lietas, kas maksā bargu naudu. Pirms 30 gadiem ar žiguļiem braukāja trūcīgi onkuļi, tagad ar tiem brauc stilīgi hipsteri. Vēl pēc 30 gadiem žiguļi būs ļoti bagātu kolekcionāru  īpašums. Vienkārši dažādos laikos mēs uz lietām skatāmies dažādi.

Arī mani pārsteidza Daiņa Īvāna karojošais noskaņojums pret padomju laikā radīto arhitektūru, jo man šķiet, ka inteliģencei šīs lietas būtu jāizprot labāk. Tomēr saprotu arī Daini, jo, neskatoties uz to, ka viņš ir ļoti inteliģents cilvēks, Dainī dziļi iekšā sēž arī Atmodas laika politiķa nervs — viņš bija starp pirmajiem tā laika flagmaņiem, kuri cīnījās pret visu, ar ko mums asociējās padomju vara. Un viņa paustajā viedoklī parādījās tā robeža, kad, cīnoties pret to, kas mums nav pieņemams, nodarījis mums pāri, mēs zaudējam objektivitāti. No tāda totāla nolieguma, kādu izteica Dainis, izriet, ka mums būtu jāiznīcina viss, kas 50 gadu laikā tika radīts. Tikai tas pagātni nemainītu un neizdzēstu mūsu vēsturisko atmiņu…

Latvietis, kurš savām rokām būvēja viensētas, ņemot vērā āderu tīklojumu, bija labs «arhitekts»?

— Zinu, ka ir pareizi pirms mājas būvniecības lūgt zemes gabalu apsekot rīkstniekam, bet neesmu tāds āderu «fans», lai viņu aicinātu tās pārbaudīt savā mājoklī. Tāpēc arī nezinu, vai es pats, vai mani bērni guļ uz āderēm. Bet, tā kā dzīvoju 1904.gadā celtā mājā, tad gribu ticēt, ka viss ir kārtībā…

Kāds tev atmiņā palicis «Gribi būt miljonārs» vadīšanas laiks?

— Bija forši. Pavisam nesen runāju ar santehniķi, krievu pēc tautības, kurš mūsu vannas istabā laboja trubas. Viņš ieminējās, cik par darbu būs jāmaksā un izmeta kaut kādu jociņu par «miljonāra» raidījumu — ar kontekstu, it kā tas TV ekrānos būtu redzams joprojām. Kad nosmēju, ka to nevadu jau 10 gadus, viņš izbrīnīts novilka: Da?(Jā?- Red.) Gadās arī tā…

Tavā pagātnē ir divas laulības, tagad esi precējies trešo reizi. Savā ziņā ģimenes var pielīdzināt ēkām — agrākos laikos būvētās ir monumentālākas, pamatīgākas, no tām dveš gruntīgs miers, savukārt mūsdienās celtās ir gaisīgākas, tādas kā «nervozākas», nestabilākas.

— Katram laikam raksturīgas savas iezīmes, un tās attiecināmas uz visām dzīves jomām, arī ģimeņu noturību. Jau par banālu kļuvusi atziņa, ka mūsdienās pasaule kļuvusi daudz mazāka, bet tāda, kā zināms, tā šķiet tāpēc, ka neskaitāmas reizes palielinājies informācijas apjoms, ar lidmašīnu jau pēc dažām stundām varam nokļūt zemeslodes otrā pusē, bet ar viedtālruņa starpniecību jebkurā laikā pabūt jebkurā vietā pasaulē un vienas dienas laikā kontaktēties ar tik daudziem cilvēkiem, cik pirms 200 gadiem nebija iespējams kontaktēties visas dzīves garumā…

Tavi vecākie dēli jau lieli puiši, bet jaunākajam ir trīs gadi. Tu viņu uztver kaut kā savādāk nekā lielos?

— Nē. Kad dzima lielie puikas, es pats vēl biju puika, tomēr man ļoti nozīmīgs notikums bija visu dēlu dzimšana, katrs no viņiem ir ļoti svarīgs cilvēks manā dzīvē. Vienīgā atšķirība — ja tagad kopā ar vecāko dēlu naktsklubā varu iedzert alkoholu, tad kopā ar jaunāko skatos multenes. Diezgan dažādas mīlestības izpausmes, bet mīlestība ir viena un tā pati…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LĪNA KRASTIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Medicīnas darbinieku diena

18.jūnijā atzīmējama Medicīnas darbinieku diena, tāpēc no «Zintnieka» arhīviem pārpublicējam dažas medicīnas darbinieku atziņas, kas vienmēr ir aktuālas.

Mediķu misija ir nenovērtējama — tās ir nemitīgas rūpes par cilvēku veselību, nepieciešamības gadījumā glābjot pacientu dzīvības. Paldies visiem, kas ir izvēlējušies pildīt šo misiju!

Naizmirstiet apsveikt savus ģimenes ārstus, māsiņas, aptiekārus vai pateikties tiem, kas palīdzējuši atgūt un nostiprināt veselību!

 

Mīlestība aizsākas dvēselē

Dvēseli neviens nav aptaustījis, ne arī izmērījis kaut kādās dimensijās. Taču ir pētījumi, kuriem var pievērsties, piemēram, Agni Joga, Dzīvā Ētika — tas, par ko ļoti daudz rakstījuši Rērihi. Tā ir diezgan organizēta pētījumu sistēma, kas skaidro, kas mēs esam, no kurienes nākam un kurp aizejam. Pēc viņu domām izriet, ka nemitīgi notiek reinkarnācija un dvēsele par saviem iepriekšējiem un šā brīža nedarbiem var tikt sodīta. Savukārt tās dvēseles, kuras dzīvo pareizi, šeit mācās un ceļo tālāk līdz galīgi pilnveidojas. Bet, manuprāt, dvēsele, pirmkārt, ir tā substance, kuru mēs pamanām kā sirdsapziņu. Dvēsele ir tā, kas meklē citu radniecīgu dvēseli, un tādā veidā atpazīstam cilvēkus, ar kuriem mums šķiet, ka esam kaut kad tikušies. Protams, dvēseļu radniecībai ir arī fizioloģiskais pamatojums — mums bieži iepatīkas tā vai cita dvēseles (cilvēka) smarža. Tajā brīdī noteikti darbojas zemapziņā ieprogrammētais fizioloģiskais substrāts. Dvēsele ir tā, kas pēc siltuma alkst visvairāk. Ja tā tiek sasildīta, tad cilvēks jūtas labi. Dvēseļu sastapšanos šādā veidā mēs saucam par mīlestību, bet patiesībā tā ir dvēseļu radniecība. Katra dzīves laikā vislielākā bagātība ir draudzībā un mīlestībā pavadītais laiks…

JĀNIS ĶĪSI, ārsts dermatovenerologs

 

Jādzīvo maksimāli skaisti un veselīgi!

Manuprāt, skaisti ir — miers dvēselē un miers ap tevi. Jo, ja esi skaudības, grezsirdības, alkatības, naida, nepārtrauktas pāridarījuma vai aizvainojuma sajūtas pārņemts, tad dzīve nekādi nevar būt skaista. Bet, ja šobrīd īsti neveicas, tad jāsaprot, ka pašlaik ir tā, kā ir, un ka, pieliekot pūles, visu var labot un mainīt. Ja nevar, tad jāmaina attieksme — varbūt to nemaz nevajag vai tam vēl nav pienācis laiks. Un ir arī tāds jēdziens kā — samierināšanās. Bet tas nenozīmē, ka cilvēkam nekas nav jādara, ka jāsēž netīrā mājā, jāstaigā cauriem zābakiem un jāatmet rūpes par savu veselību. Vienkārši jāsaprot, ka ir lietas, kas notiek šeit un tagad, ka, lai cik labs kurpnieks vai skolotājs cilvēks ir, viņš nav un nevar būt Jūlijs Cēzars. Un kāpēc gan lai viņam gribētos būt Cēzara vietā — arī viņam dzīve noteikti nebija nemaz tik jauka…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Ausu, kakla un deguna ārste DAGMĀRA KALVĀNE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saprast sevi...

        Reizēm nav viegli izprast otru cilvēku, dot viņam nepieciešamo padomu, palīdzēt... Tomēr, skatoties no malas, analizējot situāciju, reizēm daudzas lietas pašas atklāj sevi... Cilvēka balss, acu skatiens, izturēšanās un apģērbs, tā stils... Šīs it kā ikdienišķās lietas daudz spēj par viņu pastāstīt.

        Bet — kā izpētīt pašam sevi? Kā atrast atbildes uz daudziem mūs nepārtraukti urdošiem jautājumiem? Kā kļūt par labu pēddzini un izsekot savu problēmu izcelsmi, izlauzties cauri grūti pārvaramiem apziņas džungļu biezokņiem? No mūsu pašu ego izliktajām lamatām nav viegli izvairīties... Un daudzi bieži tajās iekrīt. Cilvēka ego ir ļoti viltīga būtne. Visbiežāk par cilvēka iekrišanu sava paša ego rūpīgi izliktajās un nomaskētajās lamatās liecina tas, ka visu problēmu un nelaimju cēloni viņš saskata un meklē tikai citos. Un kā pirmie tad cieš tobrīd blakus esošie — tuvinieki, radi un draugi, darba kolēģi... Tas var būt sākums nepatīkamiem pārpratumiem, konfliktiem, vētrainām scēnām, skandāliem...

        Bet lamatas izlikušais cilvēka ego šajā brīdī ar neslēptu tīksmi noraugās, kā cilvēks, iekritis viņa apslēptajā bedrē, netiek no tās ārā. Jo ego negrib mainīties... Būtībā viņš ir cilvēka «tumšā puse», tā ir viņa Ēna. Un ar savu Ēnu ir visgrūtāk cīnīties. Ne velti sena Austrumu gudrība saka, ka visstiprākais kareivis ir tas, kurš spēj uzvarēt sevi.  

        Vai vēlaties kļūt par šādu kareivi? Tad jāsāk garš un grūts ceļš. Reiki Rietumu skolas praksē, lai labāk iepazītu un izprastu sevi, reizēm izmanto visai interesantu meditāciju sēriju, kuras laikā cilvēkam ir iespēja tikties ar viņa būtībā jeb esībā mītošo bērnu, sievieti, vīrieti, dzīvnieku... Meditāciju tehnika ir ļoti vienkārša — sākumā ir jāpalūdz, lai pie jums atnāk kāds no šiem personāžiem. Sagaidiet to ar mīlestību un izpratni, pieņemiet, kāds viņš ir. Pat ja pirmajā brīdī viņa izskats jums liekas citāds, nekā esat gaidījuši…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

NORMUNDS SMAĻINSKIS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kas jāzina par alerģiju?

Pagājušajā gadsimtā aktuālas bija slimības, kuras ierosināja baktērijas. Līdz ar antibiotiķa izgudrošanu un plašu lietošanu slimības ir mainījušās. Šodien strādājot, arvien biežāk saskaros ar iekaisumiem, kas norit bez temperatūras un ir alerģiska rakstura.

Alerģija ir pārmērīga vai nepareiza organisma reakcija uz kādu vielu — alergēnu. Salīdzinoši vairāk no alerģijas cieš bērni. Bērnu imunitāte nav nostabilizējusies, un alerģija ir savdabīga organisma reakcija uz apkārtējās vides kairinājumu. Tādā veidā dažkārt pat izpaužas emocijas — bailes, dusmas, uzbudinājums, neapmierinātība.

 

Biežākie faktori, kas izraisa alerģiju:

Iedzimtība. Šajā gadījumā alerģiju ārstēt visgrūtāk. Alerģija ir organismā, bet var ilgus gadus neizpausties. Bērnam, kuram viens no vecākiem cieš no alerģijas, pastāv alerģisku reakciju attīstības risks. Ja no alerģijas cieš abi vecāki, šis risks dubultojas.

 

 Emocionālie faktori. Bieži bērnus ietekmē savstarpējās attiecības ģimenē, abu vecāku aizņemtība profesionālajā darbībā, nestabilas laulības.

 

Klimatiskie apstākļi. Latvijas mitrais, aukstais rudens, ziemas klimats ir kā slodze elpošanas ceļiem…

 

Bērna zarnu trakta gļotāda mēdz būt jutīga pret dažādiem produktiem, bet jārēķinās arī ar alerģiju pret vielām, ko pievieno produktiem. Visi esam dzirdējuši par pārtikas piedevām, ko pievieno, lai produkts būtu skaists, garšīgs un glabātos ilgi. Tie ir konservanti, krāsvielas, farmakoloģiskas vielas. Nosaukšu tikai nedaudzas. Par potenciāliem alerģiju izraisītājiem zinātnieki uzskata antioksidantus: butilēto hidroksianizolu BHA E320, butilēto hidroksitoluolu BHT E321, propilgallātu E310, oktilgallatu E311 un dodecilgallātu E312

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja ILONA KALNIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vecā, labā «zeļonka»

«Zeļonkas» vai «briljantzaļā šķīduma» pudelīte — zāles, kas arī mūsdienās atrodamas gandrīz katrās bijušās Padomju Savienības valstu mājās. To izmantoja, lai ārstētu vējbakas, apstrādātu sasitumus un brūces. Bet izrādās, ka šo līdzekli neizmanto nevienā citā pasaules valstī. Kāds gan tam iemesls?

19.gs. vidū Eiropā sievietes mira no dzemdību drudža, kas atņēma dzīvību katrai desmitajai jaunajai māmiņai. Un  dzemdības pieņēma diplomēti speciālisti, nevis sieviņas. Jaunais ārsts-akušieris Ignacs Zemmelveiss no Vīnes mēģināja rast cēloņus augstajai dzemdētāju mirstībai, un nonāca pie secinājuma, ka tolaik ārsti praktizējās autopsijas telpā, no kurienes bieži steidzās pieņemt dzemdības, pat īsti nedezinficējot rokas pēc līķiem.

Pamatojoties uz to, Ignacs secināja, ka viņi inficē grūtnieces ar tā saukto «līķa indi». Tad viņš piedāvāja ārstiem pirms dzemdībām turēt rokas hlora dezinfekcijas šķīdumā. Bija rezultāts — mirstība grūtnieču vidū samazinājās 7 reizes.

Tomēr kolēģi Zemmelveisa jauninājumu pārprata un bieži izsmēja viņu. Vācu ārsts Gustavs Mihaelis, kurš arī ne reizi vien izsmēja Ignaca ideju, nolēma pārbaudīt šo metodi uz saviem pacientiem. Kad dzemdētāju mirstība samazinājās vairākas reizes, viņš izdarīja pašnāvību, nespējot pārdzīvot pazemojumu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja VALDA DIMANTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Astronomiskie novērojumi agrīnajās civilizācijās

Astronomija pēta Visumu, telpu ārpus Zemes. Ir zināms, ka jau agrīnajās civilizācijās cilvēki nodarbojušies ar astronomiskiem novērojumiem, kuros galvenā vērtība tika pievērsta objektu un norišu fiksēšanai pie debesīm, kā arī kalendāru sastādīšanai, kuri, savukārt, kalpoja reliģisko rituālu un svētku noteikšanai. Kā arī tiem bija svarīga nozīme ikdienas dzīvē, piemēram, sējai un ražas novākšanai lauksaimniecībā.

 

Babilonija

Astronomijas pirmsākumi sniedzas līdz pat 3.gt. p.m.ē., taču visaugstāko līmeni Babilonijā tā sasniedza 1.gt. p.m.ē. No tiem laikiem saglabājušās māla plāksnītes, uz kurām ķīļrakstā sīki aprakstīti astronomiskie fenomeni ļoti ilgos laika posmos. Babilonas priesteri un astronomi ilgajos debess vērošanas gados bija pamanījuši un noteikuši dažu spožu spīdekļu (planētu) kustību starp nekustīgajām zvaigznēm…

 

Ēģipte

Pētnieku zināšanas par astronomiju Senajā Ēģiptē ir diezgan trūcīgas, taču šķiet, ka viņu zināšanas bijušas diezgan primitīvas līdz 1.gt. vidum p.m.ē., kad babiloniešu astronomu zināšanas izplatījās arī Ēģiptē. Ēģiptiešu astronomijai raksturīgas iezīmes ir Saules dieva reliģiska pielūgšana un stāvzvaigznes Sīriusa īpašā godināšana, jo Sīriusa pirmā parādīšanās virs apvāršņa iezīmēja Nīlas ikgadējo plūdu sākumu…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja ULDIS SĒJĀNS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Imunitātes stiprināšanai un pret audzējiem

        Zemestauki ir ēdama sēne, kas aug visā Eiropā, Ziemeļamerikā, Ķīnā un Dienvidāfrikā. Ja sēni ieliek stikla traukā, pēc dažām dienām sāk izdalīties sula, kurai piemīt pretvēža īpašības. Sula neiznīcina vēža šūnas, bet gan strauji nostiprina imunitāti, kas savukārt šīs šūnas iznīcina.

        Zemestauku produktus var izmantot ne tikai vēža ārstēšanā, bet arī pie rētām un čūlām, hemoroīdiem, diabēta, iekaisumiem un saaukstēšanās, kā arī fiziskā tonusa un izturības palielināšanai, tādējādi paaugstinot cilvēka darbaspējas, sportistiem — labāku rezultātu sasniegšanu, slimniekiem veicina izveseļošanos.

        Optimālā dienas deva — 1 ml uz 1 svara kilogramu. Lielāka deva veselībai nekaitē, bet arī īpašu efektu nedod.

        Galvenais produkts, ko var gatavot no zemestauku sulas, ir ziede. Tā satur 25% sulas un 75% trietanolamīna un stearīnskābes. Šīs vielas ir neitrālas, viegli iesūcas caur ādu, tās visbiežāk lieto kosmētikā Rietumeiropā un ASV…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja ANDA ŠTEINHARDE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kam der sadīguši ķiploki

Vairākums no mums parasti izmet pāraugušus ķiplokus, kam galā izveidojušies zaļi asni. Tā ir liela kļūda, jo šā auga dzinumi satur daudz antioksidantu. Pārsteidzoši, taču tādējādi pāraudzis un sadīdzis ķiploks ir daudz vērtīgāks.

 

Lūk, kādas ir pārauguša ķiploka priekšrocības:

Nostiprina imūnsistēmu. Tā kā pāraugušā ķiplokā ir augsts antioksidantu saturs, tas nostiprina imūnsistēmu un novērš saaukstēšanos un infekcijas.

Stiprina sirdi. Pāraudzis ķiploks satur fitoķīmiskas vielas, kas nomāc kancerogēno vielu aktivitāti, kā arī pastiprina fermentu funkciju un līdz ar to kavē trombu veidošanos.

Novērš insultu. Ķiplokos ir daudz organisko sēra savienojumu (alīns, alicīns, ajoēns), kas paplašina artērijas un novērš asins recēšanu. Tas ir bagāts arī ar fitoķīmiskajām vielām, kas nomāc trombus veidojošo vielu aktivitāti un tādējādi novērš insultu…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja MAIJA KRUMTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Matu mazgāšanas ābece

Diezgan izplatīts ir viedoklis, ka matus mazgāt ar karstu ūdeni biežāk kā reizi nedēļā ir ļoti kaitīgi  — mati ātrāk taukojas, sāk izkrist,  parādās blaugznas. Par laimi, tas tā nav. Taču ir lietas, ko patiešām nedrīkst darīt. Nedrīkst matus mazgāt ar saimniecības ziepēm, kas ir ļoti sārmainas, un lietot sliktas kvalitātes šampūnus. No šampūniem jāizvēlas tie, kas paredzēti biežai lietošanai…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AGATE RINDA

 

Pret sirds izcelsmes tūsku

Ēdamkaroti pētersīļu sēklu samaļ kafijas dzirnaviņās. Pulveri aplej ar 300 ml ūdens, 15 minūtes vāra, atdzesē un izkāš. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4-5 reizes dienā…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AGATE RINDA

 

Dilles, kumelītes un citi augi

Katru dienu no rītiem un arī visas dienas garumā ieteicams neierobežotā daudzumā dzert ābolu mizu (svaigu vai žāvētu) novārījumu (vāra 5 minūtes). Dzēriens izvada no organisma urīnskābi un novērš locītavu sāpes, artrozi, artrītu, podagru.

Ieelpojot citrona, apelsīna un ģerānijas aromātus, paasinās redze…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AGATE RINDA

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt