Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2017.gada žurnālu numuri:

01020304050607080910111214151617181920212223

 

Žurnāls 2017-6

Žurnāla «Zintnieks» 6.numurā lasiet:

  • Aprīļa astroloģiskais fons (Lana Lapiņa)
  • Čeku dedzināšana (Akvelīna Līvmane)
  • Kad Saule kāpj debesīs (Uno Sēlis)
  • Saules gaita debess lokā… (Anita Plēsuma)
  • Nacionālais kukainis — bizbizmārīte (Daiga Blicava)
  • Ģimene un Ģimenes Sapulce (Valdis Šteins)
  • «Zintnieka» izdotā Valda Šteina grāmata «Latvieti, mosties!»
  • Vienīgais iespējamais celš — caur sirdi. Saruna ar IEVU STRODI — par sievišķo spēku un saspēli ar dzīvi (Dagnija Millere-Balandīna)
  • Dāvinātam zirgam zobos neskatās? (Ināra Antone)
  • Garīgās attīstības Zelta ceļš (Skaidrīte Aleksejeva)
  • Dziednieks Pēteris Lejiņš (Daugavietis) piedāvā
  • Ir jāizjūt uzvaras garša. Saruna ar Latvijas armrestlinga Federācijas priekšsēdētāju RAIMONDU LIEPIŅU (Lina Zālīte)
  • Lasītāju daiļrade!
  • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Huņšaņas statuetes (Georgs Pains); Vai Vatikāns slēpj laika mašīnu? (Dins Rūtenbergs)
  • Tests. Izvēlies kociņu! (Dina Berga)
  • Gribēju kā labāk — sanāca kā vienmēr… (Pēteris Lejiņš (Daugavietis))
  • Vēstules!
  • Inuaki reptilis manī (Miķelis Daniels)
  • Sniedz roku draugs: Nedzīvojiet kopā ar alkoholiķi! (Venda), Bet dzīve neapstājās… (Ivars Silazieds), Iepazīsimies!
  • Vērtīgie augļu kauliņi (Aigars Audiņš)
  • Astroloģisko un numeroloģisko ziņu mozaīka: APRĪLIS — lunārais mēnesis veselībai, pirtij un sapņiem; labvēlīgie laikai skaistuma kopšanai, badošanās laiki, Andra Rača Čika laiki
  • Diēta pret holesterīnu (Daiga Blicava)
  • Ilgmūžīgā priede veselībai (Aiga Purviņa)
  • Mans veselīgais ēdiens: Jūras kāposti (Madara Krumte)
  • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Piparu ūdens (Maija Krumte); Ja sāp locītavas (Sandra Lakstīgala); Ārstnieciskā zvanu skaņa (Evita Brunevska); Pretgrumbu krēms (Liene Samtiņa)
  • Informācija «Zintnieka» lasītājiem par TAUTAS MEDICĪNAS speciālistiem
  • Interesantas lietas
  • Izklaides lappuses
  • Derīgi padomi: Pret saaukstēšanos (Ināra Antone); Ko darīt, ja… (Daina Ārena)
  • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aprīļa astroloģiskais fons

       Aprīlis astroloģisko notikumu gaitu turpina ar martā uzsākto finanšu, attiecību un sadarbības tēmu pārskatīšanu, kas iet roku rokā ar juridiskajiem, ētiskajiem, morālajiem, starptautiskajiem un izglītojošajiem faktoriem. Abas planētas — Venēra un Jupiters, kas simbolizē veiksmi, vēlmju piepildījumu, laimi, materiālo labklājību un harmoniju attiecībās, joprojām atrodas introvertajā iedziļināšanās un jaunu sadarbības iespēju meklējumu fāzē.

       Venēra aprīļa sākumā un beigās būs Aunā, bet mēneša lielāko daļu — Zivīs. Tā atradīsies retrogrādā kustībā līdz 15.04., bet no cilpas izies tikai 15.05. Visu veidu attiecības — gan personiskās, gan lietišķās — šajā mēnesī būs akūti svarīgas. Problēmas, kas radās un nerisinātas uzkrājās februārī un martā, prasīs to pārvērtēšanu un kļūdu atzīšanu. Venēra tendēs atgriezties pie mums kādreiz tuviem cilvēkiem vai iepriekšējiem sadarbības partneriem, lai atrisinātu agrāk radušās problēmas vai sakārtotu finansiālos jautājumus. Visas Venēras sfēras — mode, skaistumkopšanas nozare, izklaides industrija, māksla, mūzika, finanses un attiecības atradīsies nestabilitātes un pārmaiņu fāzē. Tas nav labākais laiks, kad sākt jaunus biznesa projektus, dibināt romantiskas vai biznesa attiecības vai veikt būtiskus finanšu ieguldījumus…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe LANA LAPIŅA (t. 29477420)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Čeku dedzināšana

       Japāņu pētnieks un domātājs Masaru Emoto apliecina, ka Visuma pamatā ir divi jēdzieni — mīlestība un pateicība, un tie apliecina Radītāja labvēlību. Vārdi ir enerģija, enerģija ir vibrācija, vibrācija ir dzīvība. Čeku dedzināšanas laikā, patiesi pateicoties par doto iespēju iztērēt attiecīgo summu, ir jāatver sava sirds mīlestībā un, savienojot rokas lūgšanu pozā pret krūtīm, saviem vārdiem jāizsaka lūgums, lai attiecīgā summa atgrieztos (ja pietiek ticības un pārliecības, var lūgt, lai nauda atgriežas desmitkārtīgi vai pat vēl vairāk).

Čeku dedzināšanas datumi: 05.04. no plkst. 13:15 (18:00-19:00) līdz 06.04. plkst. 14:25...

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Astroloģe un numeroloģe Akvelīna Līvmane (t. 26525908)

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad Saule kāpj debesīs

Vienudien kāda mana kolēģe visiem jautā, kad īsti sākoties gavēnis. Visi mulstot šūpo galvas, līdz viens jokupēteris izšauj — gavēnis sākas tad, kad ledusskapis ir iztukšots! Bet, ja nedaudz nopietnāk par gavēņa tēmu, tad iesaku izlasīt lielisko norvēģu rakstnieka Olava Gulvoga romānu Tas sākās Jāņu naktī. Grāmata nav tikai izcils mīlas stāsta un Norvēģijas gleznainās dabas tēlojums. Tajā lasāmas arī visai skaudras lapaspuses par trūcīgo ziemas izskaņas laiku, kad bijuši vairāki neražas gadi un lauku māju saimei, pat bagātai, pavasara pusē jāiztiek ar plānu miltu virumu. Gavēnis bija ne tikai garīga meditācija, tas nesa sev līdzi skaudru izdzīvošanas māku tajos laikos, kad pārtikas lielveikals neatradās kaut kur tuvu blakus. Toreiz bija jāizdzīvo ar to, kas bija rudenī ievākts ražā un saglabāts klētī vai pagrabā. Gavēnis bija līdzvērtīgs izdzīvošanai.

Pavasaris — tas pavisam noteikti ir putnu atgriešanās laiks. Šogad cīruļi pasteidzās atlidot pirms cīruļputeņiem un to dziesma jau trīcināja gaisu virs atkusušajiem laukiem. Tas nozīmē, ka pirmajiem pavasara spārnotajiem vēstnešiem drīz sekos tūkstošiem citu lidoņu, kas sekos seniem dabas instinktiem un ar mums joprojām nesaprotamu māku orientēties neiedomājami garos un sarežģītos pārlidojumos, trauksies ziemeļu virzienā. Un tad jau atgriezīsies arī mūsu sētas stārķi, kuri ieņems pērnā gada ligzdu un, galvas atgāzuši, klabinās pret debesi pavērtos knābjus. Pavasara trakajā steigā atrodiet kādu brīvu mirkli un ejiet pie dabas pavērot putnu atgriešanos — šāds process rada fantastiski pozitīvas sajūtas!

Klāt ir arī Lielā diena, kas šūpolēs Sauli uzšūpos vēl augstāk debesīs ar katru dienu. Senās tautasdziesmās stāstīts par jau zaļu zāli Pavasara saulgriežu laikā. Tagad tāda parādās varbūt tik aprīļa beigās, ap Jurģiem. Tātad sendienās bija krietni vien siltāks, jo kad vikings Ēriks Rudais uzzēģelēja Grenlandi jeb Zaļo zemi 10.gadsimtā, tur bija lieliskas zaļas ganības, kas šobrīd paslēptas zem bieza ledus un sniega segas. Varbūt globālā sasilšana, ja tāda patiesi notiek un nav vienkārši no pirkstgala izzīsta teorija mūsu finanšu resursu izpumpēšanai, ir gluži vienkārši normāls ciklisks process? Par to derētu kaut nedaudz aizdomāties, krāsojot un ripinot Lielās dienas olas, kas būtībā ir mazi un seni Saules simboli, jo Saule tāpat kā ola ir dzīvības radītāja. Spēlē ietvertā olu ripināšana būtībā ir vēlme palīdzēt Saulei kāpt Debesu kalnā, būt ar katru dienu spožākai un siltākai. Arī mēs ar katru atnākušo pavasari pakāpjam kādu soli augstāk savā Dzīves kalnā. Lai mums tas izdodas arī šopavasar!

UNO SĒLIS

 

 

 

 

 

 

 

 

Ģimene un Ģimenes Sapulce

Tautvaldības pamatā ir četri stūrakmeņi: Dievs, Tauta, Ģimene un Cilvēks. Ģimene pēdējos 200 gadus ir ļoti mērķtiecīgi (pēc iepriekš izstrādāta projekta) nīcināta un nicināta. Projekts turpinās vēl šobaltdien. Šis process savu uzplaukumu ieguva līdz ar Pasaules Otro Industrializācijas vilni 19.gs., kad, banksteru un industriālistu apmaksāta, tika izstrādāta Sociālās revolūcijas teorija, kura veiksmīgi tika izvesta dzīvē. Tā izpaudās kā algu verdzības ieviešana, zemkopības iznīcināšana, feminizācija, brīvo mājas saimnieču pārvēršana par «fabrikas meitenēm», obligātās varmācīgās skološanas sistēmas izveidošana, Ģimenes sašķelšana vecuma grupās un pēc dzimuma. Šī projekta realizācija Tautvaldībai jāaptur!

Kas ir Ģimene un Ģimenes Sapulce?

       Sāksim ar terminiem — «Ģimene», «Lielģimene» un «Saime». Dažkārt tos lieto kā sinonīmus, bet bieži vien tiem katram tiek dota sava nozīme. Ja pievēršamies senču praksei Latvijas brīvzemju vēsturē, tad ir pielietoti divi termini — «Ģimene» un «Lielģimene», ar vienādu nozīmi, kurā ietilpa četras paaudzes, bet mūsdienās ar Ģimeni saprotot tikai vecākus un bērnus, bet ar Lielģimeni — bērnus, vecākus, vecvecākus un vecvecvecākus. Termins «Saime» dažviet Latvijā pielietots kā sinonīms «Lielģimenei», bet pārsvarā, un it sevišķi pēdējos gadsimtus, par Saimi sauca visus Lauksētā dzīvojošos, t.sk. gājējus un citus saimniecībā strādājošos…

 

Lielģimenes vienotība

       Par svētu jāuzskata Lielģimenes vienotība. Lielģimene ir bērnu un pieaugušo izglītības vieta. Pirmos 11 gadus bērnam jāizglītojas tieši Mājas un Ģimenes skolā, tikai sasniedzot 12 gadu vecumu, viņš var sākt apmeklēt kādu Izglītības centru, tas, protams, neizslēdz dažādu interešu pulciņu un fizkultūras nodarbību apmeklēšanu. Jo dažādākus pulciņus un nodarbības bērni apmeklēs, jo vispusīgāk attīstīsies. Nedod Dievs, stundām ilgi bērnu katru dienu tupināt pie klavierēm vai likt darīt ko pret paša gribu. Tas pats attiecas uz visiem svešzemju reliģiskajiem rituāliem, kuros bērnu iesaistīšana līdz 11 gadu vecumam vispār ir kriminālnoziegums. Nevienam bērnam nedrīkst uzspiest kādu reliģisku dogmu, jo katram cilvēkam pašam ir ejams savs ceļš pie Dieva izpratnes. Lielģimene bija arī saimnieciska vienība, jo tikai kopīgiem spēkiem varēja tikt galā ar visiem darbiem…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Dr. VALDIS ŠTEINS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vienīgais iespējamais ceļš — caur sirdi

Saruna ar IEVU STRODI — par sievišķo spēku un saspēli ar dzīvi

Draugi Ievu mēdz dēvēt — Efčis. Bērniem viņa ir mamma, citiem Ieviņa, kādam vienkārši meita, sieva, vedekla, māsa, kolēģe, draudzene vai cilvēks, kam piezvanīt un palūgt spērienu ar pūkainu zeķi. Lai gan Ieva uzskata, ka šo «profesiju» uzskaitījums ir lieks, nevar nepieminēt, ka darbības sfēras, kas ieskāvušas Ievas radošo būtību un daļēji veido arī viņas personību, ir mūzika — vijoles spēle, dalība «Jauno Jāņu Orķestrī» un grāmatvedība. Šobrīd, kad pasaulē nākusi otrā atvase, atklāsmes birst viena pēc otras un vērtību skala gūst arvien lielāku krāsu amplitūdu, tādējādi bagātinot ar pieredzi un pastiprināti liekot vibrēt vissmalkākajām dvēseles stīgām. Kamēr bērni guļ, ir īstais brīdis ietīties mīkstā pledā, paņemt rokās kūpošas tējas krūzi un nodoties sievišķīgi atklātai sarunai.

Pastāsti par spilgtāko bērnības atmiņu, kas visai precīzi ataino kādu no tava rakstura šķautnēm, un to, kā tver dzīves pavērsienus!

Jāpadomā… Reiz kopā ar citiem bērniem barā gājām sēņot un aizmaldījāmies stipri tālu no mājām. Bridām pāri meža pļavai un strīdējāmies, uz kuru pusi mājas, kad pēkšņi mūsu ceļu aizšķērsoja meža cūku bars — vieglā riksītī iedrasējot pļaviņā. Sastingām bailēs un, viens otru raudami aiz drēbēm, sakritām zālē. Man cauri izšāvās doma — un ja nu rukši paliks te dzīvoties? Cik ilgi mēs te gulēsim? Jāņem uz izbīli! Cēlos kājās un bļāvu, situ pa sēnēm pielasīto spaini, plivinājos. Pārējie pievienojās, un cūķi, astes izslējuši, aizdieba kā kavalērija, tā arī īsti neapjauzdami, ka nobijušies no maziem bērniem. Pat nedomāju, kur manī tobrīd radās drosme — neanalizēju. Iekšēji bija absolūta paļāvība uz izdošanos. Ne pa labi, ne pa kreisi — vienkārši darīt!...

Esi precējusies un audzini divus dēlus. Cik apzināts bija lēmums kļūt par sievu un māti? Tas tomēr ir nopietns transformācijas process.

Uhh, ar vīru Miku liktenis mani «sameta kopā» kā centrifūgā. Ņemot vērā to, ka viņš ir skaņu operators un arī es darbojos mūzikas lauciņā, mūsu ceļi krustojās tieši šajā vidē. Vienkārši sākām pļāpāt. Drīz pēc tam Miks aizbrauca strādāt uz Indiju un viss palika «karājoties gaisā» — tā arī īsti nesācies. Tomēr nedēļu pirms viņa aizbraukšanas vakaros nevarēju aizmigt, iekšējā balss visu laiku bakstīja, ka jāuztaisa Mikam dzintara piekariņš — lai nepazaudē ceļu Indijas džungļos. Pēdējā dienā padevos un uztaisīju, paspēju pat atdot. Ļoti centos nekaitēt un, kodējot piekariņu — tagad sāku saprast, ko toreiz darīju — visu laiku piebildu: ja vien tas ir tavā dzīves ceļā. Būtībā ieliku tajā vienu vienīgu domu — lai atgriežas mājās, Latvijā. Miks atgriezās pēc četriem mēnešiem. Pāris nedēļas vēlāk bija skaidrs, ka ar vienkāršu draudzību cauri netikšu. Izveidojās attiecības…

Mūsdienu informācijas pārpilnais  laikmets ir visai nedrošs — gan emocinālajā, gan fiziskajā, gan arī enerģētiskajā plānā. Kādus drošības pasākumus ievērojat, rūpējoties par bērniem?

Nerādām viņus sociālajos portālos. Ja kāda bilde tur arī nonāk, tad tikai ar mūsu piekrišanu un ir pieejama ļoti šauram cilvēku lokam. Bērni dzīvo manā, arī tēta enerģijas laukā — tajā, kādu mēs to nodrošinām. Tomēr esmu pārliecināta, ka viss tāpat ir Augstāko spēku rokās, it īpaši bērni un viņu labklājība, drošība. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, bet paļaujamies arī uz Lielā plāna ne(ie)vainojamību…

Kāda ir tava attieksme pret bērnu vakcinēšanu? Vai centies izvairīties no kategoriskas «par» vai «pret» pozīcijas?

Esmu «par» vakcinēšanu, kad runa ir par nopietnām slimībām — tām, kas var beigties ar nāvi vai izraisīt smagas, visu turpmāko dzīvi jūtamas veselības problēmas. Atbalstu vakcinēšanu arī pret citām slimībām, kad tās kļūst potenciāli bīstamas. Tomēr, ja vien iespējams, vienmēr pārbaudīšu, vai pret konkrēto slimību jau nav izveidojusies imunitāte, to izslimojot pavisam vieglā formā. Piemēram, vējbakas. Nedomāju, ka Augstākie spēki būtu pieļāvuši vakcīnu rašanos un iespēju tās izmantot, ja tas nebūtu Lielajā plānā, katra bērna un visu visaugstākajās interesēs. Pieļauju, ka ar katru vakcīnu bērnam tiek arī kas enerģētiski netīrs vai svešs, bet ceru, ka cilvēki ar īpašām spējām redzēt un dziedināt ir spējīgi to transformēt vai izņemt. Tomēr esmu «pret» potēšanu pret visu, nešķirojot — it īpaši maziem zīdainīšiem. Viņi ir terra incognita (neiepazīta zeme — it.), bet ģimenes ārsts, neveicot ne analīzes, ne elementāru alergēnu uzsējumu, mazajam cilvēciņam iedur šprici ar vakcīnu. Šīs ir tas brīdis, kad mammai jāieklausās mātes instinktā, nevis draudzenes, kura savu bērnu neļāva vakcinēt, teiktajā vai vispārpieņemtos uzskatos. Jāspēj sadzirdēt balss, kurā runā pašas sirds. Katrs bērns nāk pie saviem vecākiem, izvēlas, kas viņi būs — «potētāji», «nepotētāji», darbaholiķi, alkoholiķi, dabas draugi vai kas cits. Katra šī kombinācija ir unikāla un nes vislabāko pieredzi abām pusēm. Te atkal paļaujos uz spēkiem — tur, Augšā, ticu, ka katrs bērniņš nonāk tur, kur viņa dvēseles attīstībai paveras vislabākais ceļš, pat ja sāpju pilns. Vecāku sirdis galu galā nojautīs katram bērnam vajadzīgo attīstības plānu. Bērna-vecāku attiecības un sadzīve ir abpusēja mācīšanās un attīstība, tikai jāspēj to saprast un pieņemt…

Kāda bija tava tikšanās ar mūziku un vijoli?

Atšķirībā no daudzām citām ģimenēm, mani vecāki paļāvās uz saprāta balsi un nesūtīja mani uz mūzikas skolu. Man nav mūzikas skolas diploma. Astoņu gadu vecumā sapinos ar folkloru. Sākumā Rīgas Skolēnu pils folkloras kopā «Kokle», vēlāk dauzījos apkārt ar «Rīgas danču klubu», «Dandariem», arī ar dažiem citiem kolektīviem. Kad jau mācījos vidusskolā, Pēteris Jansons izveidoja jauno tautas muzikantu (ap)mācību nometnes «Trejdeviņi Spēlmanīši». Tur no visurienes sabrauca bērni un jaunieši un mācījās spēlēt gan savus pamatinstrumentus, gan, ja vēlējās, no nulles apguva jebkuru citu. Es septiņpadsmit gadu vecumā, vienkārši ziņkārības dzīta, pieķēros vijolei. Ai, kā iepatikās! Taču zināju, ka tētim, strādājošam pensionāram, nevaru tādu dāvanu prasīt. Paziņu un radu, no kā aizņemties naudu vijoles iegādei, arī nebija. Gandrīz jau padevos un ļāvos racionālajam prātam, kurš tajā mirklī teica, ka tādā vecumā jau neviens nesāk spēlēt, nekas nesanāks… Līdz atcerējos, ka mājās stāv veca vijole, kuru tētis un mamma kādās pamestās lauku mājās atrada aiz spāres. Brālis, kurš tolaik jau diezgan labi pelnīja, palīdzēja to savest kārtībā. Nedomāju, ka tā bija sakritība… Un — tā nu vijoli dancinu vēl joprojām!...

Mūzikas instrumentam ir dvēsele?

Domāju, ka noteikti, jo katrs, kas to spēlējis, ir atstājis tajā kripatiņu savas būtības. Tas nozīmē — jo vecāks instruments, jo sarežģītāka «personība». Mana pirmā vijole sajūtu ziņā bija tāda kā vācu guvernante ar vecuma krunciņām un mazliet ielīkušu muguru — prasīga, bet būtībā ļoti maiga. Vēlāk iegādājos savu Otto, instrumentu, kurš, pirmo reizi spēlējot, tā «iedeva pa žokli», ka fiziski vibrēja viss mugurkauls. Ārkārtīgi skanīgs, spēcīgs instruments, uz kura jau varēju padraiskoties un ļauties visādām ēverģēlībām. Starp citu, antikvariātā, kur to nopirku, Otto bija nodevuši celtnieki, kas vijoli bija atraduši nojaukšanai paredzētā mājā. Vēlāk nāca elektriskā vijole, kas jau ir «cita opera», turklāt tā tika izgatavota tieši man. Jauna, nepakļāvīga, ārkārtīgi spēcīga. Joprojām mācos ar to sadzīvot un domāju — vai ir kas neiespējams?! Instrumenti ir mani skolotāji. Katrs no tiem iemācījis tādu vai citādu pieeju mūzikai. Un ne tikai saspēlē, bet arī brīžos, kad notiek iemīļotā meditatīvā spēlēšanās — kad runājos ar garu, kas mīt katrā no šīm vijolēm…

Nesen izlēmi piedalīties ļoti sievišķīgā un latviskā projektā «Mans tautastērps», kur akcents tiek likts uz sievietes dabiskumu un vienkāršību, tautastērpa unikalitāti.

«Mans tautastērps» ir fotogrāfes Ilzes Strēles projekts, kura mērķis ir līdz Latvijas 100 gadu jubilejai apkopot fotogrāfijas, kurās redzamas 100 Latvijas sievietes un viņu tautastērpi. Ja izdosies atrast sadarbības partneri, izdot arī grāmatu, tā sveicot Latviju jubilejā. Katra fotosesija tiek papildināta ar konkrētā tautastērpa stāstu un saimnieces sajūtām, to nēsājot. Projekts apskatīšanai pieejams arī facebook.com lapā. Pirmajām 25 fotosesijām drīzumā plānota ceļojošā izstāde — 1.aprīlī Bauskā, pēc tam Jelgavā un citās Latvijas pilsētās. Es projektā pieteicos spontāni, tālāk jau bija sakritību virkne. Mani uzrunāja tas, ka Ilze fotografē dažādas sievietes, nevis fotomodeles, kas tautastērpu uzvilkušas tikai šai reizei. Līdz ar to fotogrāfijas ir patiesas, īpaša šarma apdvestas…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

DAGNIJA MILLERE-BALANDĪNA

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ir jāizjūt uzvaras garša

Gan senatnē, gan mūsdienās roku cīņa jeb spēkošanās ar rokām, kuru tagad oficiāli sauc par restlingu, tikusi uzskatīta par vienu no pieklājīgākajiem veidiem, kā atrisināt domstarpības vai vienkārši noskaidrot, kurš ir stiprākais. Tas uzskatāms arī par pašu pieklājīgāko sporta veidu, jo, kad cilvēki ir sadevušies rokās, viņi pat nespēj iedomāties viens otru apvainot — viņi ir vienoti. Būtībā vienīgā atšķirība starp to, kā lauzās agrāk un kā to dara tagad, ir tā, ka agrāk tas notika sēdus (senajā Ēģiptē pat tupus), bet tagad stāvus (sēdus laužās tikai kategorijā cilvēkiem ar invaliditāti pārstāvji), un ja agrāk lauzās tikai vīrieši un tikai ar labajām rokām, tad mūsdienās šajā sporta veidā sevi pieteikušas arī sievietes un laušanās notiek gan ar labo, gan kreiso roku. armrestlings visā pasaulē bijis izplatīts jau izsenis. Senākās ziņas par to atrastas Ēģiptē — tiek uzskatīts, ka senajā sienas zīmējumā attēlotas pirmās armrestlinga sacīkstes, kuras norisinājušās apmēram 2000.g.p.m.ē. Tas liek domāt, ka armrestlinga izcelsmes vieta varētu būt tuksnešainā Ēģipte. Bet ir arī versija, ka armrestlings radies Viduskaukāzā. To apstiprina kādas pilsētas parkā redzams 4000 gadu vecs piemineklis (Tikpat vecs ir sienu zīmējums Ēģiptē!), kurā redzami laužamies divi vīrieši. Leģenda vēsta par to, kā lauzušies tēvs ar dēlu, un tieši viņi esot attēloti piemineklī. Kaukāza zemēs roku cīņas izsenis bijušas populāras. Gruzīni, osetīni un abhāzi staigājuši no ciema uz ciemu, lai noskaidrotu spēcīgāko vīru. Par modernā armrestlinga dzimteni tiek uzskatīta Amerika. Pašā sākumā armrestlingu dēvēja par Indian wrestling (indiāņu restlings), jo indiāņiem šī nodarbe bija ikdienas izklaide. Armrestlings, kāds tas ir mūsdiens, saglabājis tikai nelielu daļu no tā, kāds tas bija pirmsākumos indiāņu ciemos un kāds tas bija attēlots Ēģiptes sienas zīmējumos. Turklāt ēģiptieši, kaukāzieši un Amerikas pirmiedzīvotāji nebūt nav vienīgie, kuri pretendē uz armrestlinga uzsācēju godu. Gandrīz visu valstu pārstāvji (galvenokārt — paši lauzēji) uzkata, ka tieši viņi ir šīs vīrišķīgās sportiskās nodarbes aizsācēji. Piemēram, vikingi Skandināvijā, cenšoties nolauzt viens otra roku, esot mērojušies spēkiem jau akmens laikmetā, toties Krievijā no laika gala neviens pasākums nav beidzies bez roku izvicināšanas, t.i., laušanās ar rokām. Arī latvju bāleliņi negrib atpalikt un zina teikt, ka kurzemnieki un latgaļi jau no neatminamiem laikiem spēkojušies tieši šādā veidā. Diemžēl, bet mūsu zemē liecības par šādām aktivitātēm saglabājušās tikai mutiski... Toties tagad Latvija ir armrestlinga lielvalsts — mūsējie: Jānis Amoliņš, Vladislavs Krasovskis, Normunds Tomsons, Raimonds Antonovičs, Žanna Čingule, Sandra Zālīte un citi iegūst godalgotas vietas gan Eiropas, gan Pasaules čempionātos. Jānis Amoliņš nupat ASV kvalificējās WAL (Pasaules armrestlinga līga) čempionāta finālam. «Savā svara kategorijā senioru grupā 2014. un 2015. gadā Jānis jau izcīnīja čempiona titulu un mēs pamatoti ceram, ka viņš to iegūs arī šogad,» saka Latvijas armrestlinga Federācijas priekšsēdētājs RAIMONDS LIEPIŅŠ.

Latviešu valodā šo sporta veidu agrāk sauca vienkārši — roku cīņas. Kāpēc tagad pieņemts angliskais nosaukums armvrestling?

— Tikai tāpēc, ka tas ir starptautisks roku cīņas nosaukums. Līdzīgi kā, runājot par basketbolu, neviens nesaka — groza bumba un futbolu nesauc par kājas bumbu…

Kas zēnus piesaista tieši šim sporta veidam, kuru nevar saukt par īpaši aktīvu?

— Kamēr nav izjusta uzvaras garša, ir diezgan grūti saprast, kur ir armrestlinga smeķis, un būtībā tā ir arī nodarbojoties ar citiem sporta veidiem. Es savas emocijas, esot pie cīņas galda, pat nemāku formulēt, bet tajā brīdī pavisam noteikti neesmu tas Raimonds Liepiņš, kādu mani pieraduši redzēt ikdienā…

Ikvienam sportistam, lai viņš vienmēr būtu formā, jārūpējas arī par veselību.

— Man šis gads sācies ļoti labi — tpu, tpu, tpu!, jo esmu labākā formā kā jebkad agrāk. Iepriekšējos piecus gadus mocījos ar «iesprostotu» nervu — ārsti jau nozīmēja operāciju, tomēr man kaut kā mistiski izdevās ar šo vainu tikt galā paša spēkiem. Vairāk uzmanības pievērsu stiepšanās vingrojumiem, dziļo audu masāžai, un rezultātā nervs nomierinājās. Tāpēc tagad lielu uzmanību pievēršu tam, lai visi sportisti, kurus trenēju, pirms treniņa kārtīgi iesildītu muskuļus, izstieptu saites un, ja kāds muskulis pārāk «aizdzinies», uzmanu, lai tas tiktu izmasēts. Jo jebkurā sporta veidā, ja gribi kaut ko sasniegt un labu sportisko formu saglabāt ilgstoši, galvenais priekšnoteikums ir būt veselam — katra trauma, katra reize, kad atļaujies neievērot režīmu, atsit vairākus soļus atpakaļ. Tātad, ja gribi būt čempions, nepietiek tikai ar regulāriem treniņiem — jāpievērš uzmanība arī tam, ko ēd, kā atpūties utt. Jo veselāks esi, jo labāk vari trenēties un jo labāk aizvadīsi sacensības…

Kādu uztura, miega režīmu ievēro?

— Atšķirībā no puišiem, kuri fizisko formu uztur tāpēc, lai labi izskatītos, es to uzturu tāpēc, lai būtu stiprs — man labs izskats ir tam pakārtots. Piedomāju arī par sabalansētu uzturu ar augstu olbaltumvielu saturu — lai ķermenim ir no kā atjaunoties, būvēt muskuļus. Cenšos paēst ik pēc trīs stundām, lai pabarotu ķermeni, un tam būtu laiks atgūties līdz nākamajam treniņam. Dzīvojot noteiktā režīmā, uzlabojas treniņu kvalitāte, un tātad vairosies iespēja sasniegt labus rezultātus, gūt panākumus sacensībās. Papildus ikdienas uzturam lietoju arī īpašo sportistu uzturu, kurā par galveno uzskatu omega 3 taukskābes, multivitamīnus. Maksimālas slodzes laikā lietoju arī kreatīnu, kas dod papildus enerģiju…

Tici tam, ka liela daļa no tā, kas ar mums notiek un notiks, tiek izlemts Tur, Augšā?

— Es vairāk ticu tam, ka par saviem nodomiem, plāniem nevajag stāstīt citiem, jo, līdzko tu kādam vai kādiem kaut ko soli, apsoli, tu ar viņu/viņiem it kā noslēdz derības. Bet varbūt kāds negrib, ka tu uzvari sacensībās, viņam skauž tavi panākumi, un šīs domformas atstāj savu iespaidu, kaut kā ietekmē rezultātu. Kur nu vēl, ja savas vēlmes tiek publiskotas internetā — ja tūkstoši negribēs, ka uzvari, tad nez vai uzvarēsi…

Dzīve esot jāizbauda, jāsvin katru dienu. Kā tu to dari?

— Manuprāt, svinēt dzīvi nozīmē darīt to, kas patīk. Tā kā man patīk mans darbs, mans hobijs — armrestlings un viss, kas ar to saistās, tad es to tiešām svinu katru dienu. Turklāt, ja šajā dienā izdaru kaut ko labu ne tikai sev, bet arī citiem, tad tā ir godam nosvinēta…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

LINA ZĀLĪTE

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vai Vatikāns slēpj laika mašīnu?

Mistiķi uzskata, ka Vatikāns slēpj... laika mašīnu. Neparastā mašīna saucas «hronovizors».To izgudrojis benediktiešu mūks Pellegrino Ernetti kopā ar fiziķu grupu. Žurnālists Džons Kembers apgalvo, ka Ernetti «izmantojis mašīnu ceļošanai pagātnē», lai pēc Vatikāna hierarhijas pasūtījuma iemūžinātu lentē Kristus sišanu krustā. Ernetti nomira 1984.gadā, tā arī neatklājot hronovizora noslēpumu, taču, pēc Kembera vārdiem, pierādījumu tam, ka katoļu baznīca slēpj strādājošu laika mašīnu no pārējās pasaules it kā ar mērķi novērst tās nonākšanu sliktās rokās, ar katru dienu kļūst arvien vairāk.

       Noslēpumainais tēva Ernetti hronovizors

       Tēvs Pellegrino Marija Ernetti (1925-1994) bija benediktiešu priesteris, zinātnieks un starptautiska autoritāte arhaiskās mūzikas jomā — prepolifonijā (no pirmskristietības laikiem līdz m.ē. 10.gs.). Lielāko savas dzīves daļu Ernetti nodzīvoja Sandžordžo salā, Itālijā, netālu no Venēcijas galvenās salas.  Tēvs Ernetti dievināja prepolifoniju — arhaisku mūziku. Par šo mūziku viņš zināja visu, protams, tikai no rakstītiem avotiem, jo klausīties viņš to nekur nevarēja. Un šī kaisle pret prepolifoniju izrādījās tik spēcīga, ka iedvesmoja Ernetti radīt hronovizoru…

Noplūdusī informācija…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja DINS RŪTENBERGS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Inuaki, reptilis manī

(Nobeigums. Sākums 19.numurā)

 

Desmitā nodaļa

A: Šī ir mūsu pēdējā tikšanās. Man tevis pietrūks.

D: Man tevis arī. Tikai atceries, ka mēs vienmēr varam sazināties domās.

A: Tu vari, bet man līdz tam vēl tālu!

D: Mēs abi varam, redzēsi.

A: Par ko tu šodien gribētu parunāt?

D: Es gribētu tev izstāstīt par anunakiem. Viņi šobrīd izdzīvo dzīves skumjāko daļu.

A: Kāpēc?

D: Viņi zina, ka ātri tiks atmaskoti. Viņu laiks iet uz beigām, un nākas darīt visu ko, lai novilcinātu laiku. Viņi zina, ka cilvēku prāts rada viļņus, kuri var mainīt telpu, laiku un iedarboties uz Matrici. Tāpēc anunaki ar jebkuriem līdzekļiem cenšas piespiest cilvēkus ticēt noteikta veida domformām — enerģijām, lai kaut nedaudz attālinātu pārmaiņas.

A: Viņi var radīt šīs bloķējošās enerģijas?

D: Nē, to varam tikai mēs, jo mēs, Matrices bērni, atbilstam savam segmentam un tāpēc varam radīt vai bloķēt izmaiņas. Bet anunaki ir kaut kas līdzīgs parazītiem. Viņi spēj izstarot tikai noteiktas enerģijas — ar nolūku padarīt mūs nespējīgus uzņemt informāciju, kura nāk no Matrices. Viņi var iedarboties uz mūsu domām, bet, kas attiecas uz Zemes likteni, tad anunaki ir bezspēcīgi.

A: Kā viņi ar mums manipulēs?

D: Caur bailēm. Anunaki ir lieliski meistari izprovocēt paniku, bailes, naidu, materiālismu un ir lieliski šo metožu propagandētāji. Bet tagad pār Zemi «līst» patiesība, un tā iedarbojas uz mūsu domāšanu. Mēs visi sākam uzdot jautājumus un mēģinām tikt līdz patiesībai. Ir cilvēki, kuri jau sapratuši, kas notiek, kas mēs esam, no kurienes nākam un uz kurieni ejam. Viņu balsīs sāk ieklausīties. Arvien vairāk runā par planētas polu maiņu, dažādām ekonomiskām krīzēm, globālo sasilšanu. Viņi to pamato ar nopietniem argumentiem, tomēr vienmēr parādās informācija, kas ir pretrunā šiem faktiem vai arī pauž katastrofu, grautiņu vai nāves ideju. Lai ietu tālāk, mums jāatsakās no vecajiem ieradumiem, jānojauc apzināšanās robežas un jāpieņem tas, kas atnāks. Pasaulei jācieš, bet šīs ciešanas būs īslaicīgas. Uz Inua vajadzēja simts gadus, lai pielāgotos jaunajām vibrācijām. Mums vajadzēs tik dažus gadus. Tā ir Matrices dāvana.

A: Kas mums jādara?

D: Vajag vēlēties pārmaiņas un uz  Mat-rici sūtīt domformas — enerģijas, un caur tām varēsim palūgt, lai pārmaiņas notiktu. Jo vairāk cilvēku apvienosies savās domās, jo vieglāk un ātrāk notiks pāreja, un mazāk cilvēku pazaudēsim.

A: Vai Matrice neveiks pārmaiņas, ja mēs tajās aktīvi nepiedalīsimies?

D: Protams, veiks. Tikai pārmaiņas notiks sāpīgi un grūti, jo tad Matricei būs jānovērš visi pretspēki, lai atjaunotu līdzsvaru. Tikai pēc tam, kad visi traucējumi no Matrices segmenta, kurš atbilst Zemei, tiks novērsti, varēs runāt par harmoniju. Bet, ja sadarbosies visa cilvēce, tad domformas enerģijas, kuras aiziet uz Matrici, tai palīdzēs. Matrice, jūtot, ka nav pretdarbības faktoru, atbildēs ar to pašu — samazinās postu un nelaimes.

A: Cilvēci nevar piespiest domāt vienādi!

D: Tomēr tas ir iespējams. Katrs cilvēks, kurš savienojas ar jauno Matrices plūdumu, centīsies pastiprināt šo plūdumu, un tas savukārt palielinās dalībnieku skaitu. Toni nosaka vairākums.

A: Nesaprotu, kāpēc anunaki neliek mūs mierā. Beigās varbūt mēs viņus pieņemtu?

D: Mēs nevaram viņus pieņemt. Ja mēs zinātu, kas viņi ir patiesībā, tad jau sen viņus būtu padzinuši. Ja mēs anunakus tagad pieņemtu, viņi nevarētu palikt uz Zemes, jo neatbilstu Zemes jaunajām vibrācijām. Cilvēkiem beidzot ir jāapzinās, ka viņi paši ir saimnieki, ka mēs varam pastāvēt paši par sevi un ka mums nav jābūt valdnieku, noteiktu ģimeņu, banku vergiem. Ka mēs, cilvēki, neesam atkarīgi ne no viena un ne no kā — ir pienācis laiks pamosties un ņemt dzīvi savās rokās. Mums vairs nevajag atļaut kaut kam mūs ietekmēt un iespaidot — ir pienācis mūsu laiks. Un to anunaki nevar pieņemt.

A: Kā mums jārīkojas?

D: Jāsaprot, ka mēs visi esam viens vesels. Ka mūsu domas ir brīnumainas, un piepildīsies viss, ko mēs gribēsim. Tāpēc arī mums visiem jāvēlas pārmaiņas, domās pietuvojoties tam brīdim, kad Zeme veiks pāreju — palīdzēsim tai, domājot pozitīvi un aktīvi piedaloties jaunās plūsmas popularizēšanā.

Līdzcilvēkiem, kaimiņiem, draugiem jāstāsta par pārmaiņām, kurām drīz jānotiek. Paskaidrot, ko nozīmē šīs pārmaiņas un kāpēc tās vajadzīgas. Parādīt, ka tas viss atbilst Zemei, ka visam ir sava loģika, ka visi esam dievišķā plāna daļa. Vajag visus brīdināt, lai viņi minimāli nodrošinātos un mierīgi nodzīvotu pārejas periodu. Pirmkārt, jāsagādā nelieli pārtikas, sēklu, instrumentu krājumi un patvēruma vieta. Otrkārt, jāsagatavo apziņa. «Atņemšanas» periodu daudz vieglāk pāriet, ja zini, ka tas nebūs ilgs un beigās tevi sagaidīs kaut kas labs. Ja baidīsimies, tad piesaistīsim arī tāda veida vibrācijas, un beigās uz mūsu apziņu un zemapziņu gāzīsies neizturams negatīvās enerģijas daudzums. Tas novedīs pie tā, ka dzīvs organisms sāks pašiznīcināšanās procesu, vai mums nāksies pamest šo Matrices segmentu. Neviena no šīm iespējām nav laba. Tad kāpēc laist garām tādu Matrices dotu izdevību, kāda tiek piedāvāta? Katra dvēsele ir strādājusi miljoniem gadu, lai sasniegtu šo momentu. Būtu ļoti žēl, ja kāds ciestu neveiksmi. Mūsu mērķis ir atmodināt cilvēkus, likt saprast vai izdarīt tā, lai viņi vēlētos uzzināt vairāk. Viņiem ir jāsaprot, ka realitāte, kurā dzīvojam, ir mūsu pašu un mūsu apziņas radīta, ka tā ir izkropļota un sagrozīta. Un to esam izdarījuši mēs paši. Jā, ar mums manipulēja, mūs šantažēja, piespieda ticēt doktrīnām, bet tas nemazina mūsu vainu. Paši esam atbildīgi par to. Šobrīd pienācis laiks, kad mums nekas vairs netiks piedots. Visiem jāsaprot, kam ticam. Vairs nav laika slēpties vai domāt, ko teiks kaimiņš, ja uzzinās, ko mēs patiesībā domājam…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Pēc ARIĀNAS HAVAS grāmatas «Inuaki, reptilis manī» sagatavoja SKAIDRĪTE ALEKSEJEVA un MIĶELIS DANIELS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vērtīgie augļu kauliņi

ĀBOLA SĒKLIŅAS

Gatavu ābolu sēkliņās ir daudz E vitamīna un joda — pietiek apēst 6-7 ābolu sēkliņas, lai apmierinātu organisma ikdienas vajadzību pēc joda. Labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību un paaugstina vispārējo tonusu.

 

GRANĀTĀBOLU KAULIŅI

Granātābolu kauliņi lieliski iedarbojas uz hormonālās sistēmas līdzsvaru. Tos iesaka lietot klimaksa periodā. Efektīvi mazina asinsspiedienu, ārstē galvassāpes, novērš nervozitāti un aizkaitināmību. Granātābolu kauliņu un medus maisījums palīdz pret zobu sāpēm. Ķīniešu medicīna iesaka granātābolu kauliņus ar cukuru kā līdzekli vīrieša potences uzlabošanai. Granātābolu kauliņu ekstraktu var pagatavot, ņemot 40% kauliņu un 60% glicerīna. Ekstrakts darbojas kā dabīgs antibiotiķis. Tas nostiprina imunitāti, ir pretvīrusu, pretalerģiskas un pretmikrobu īpašības, palīdz pret sēnīšu infekcijām. Granātābolu sēkliņu ekstrakts arī nostiprina asinsvadus un palīdz atbrīvoties no cērmēm. Ārstē ekzēmas, dermatītus, uzlabo ādas elastību un veicina audu atjaunošanos. Ekstraktā ir C vitamīns, taukskābes, bioflavonoīdi, P vitamīnu tipa vielas. Tomēr, ja tiek lietots šis dabas līdzeklis, neiesaka papildus lietot citus preparātus, jo to iedarbība tiks ievērojami pastiprināta un iespējama pat intoksikācija…

 

ĶIRŠU KAULIŅI

Ķiršu kauliņus jālieto ļoti piesardzīgi, jo tajos ir indīgas vielas. Sausus ķiršu kauliņus saberž pulverī un lieto pret dzemdes asiņošanu, kuņģa čūlu, podagru, artrītu, nierakmeņiem…

 

IRBENES KAULIŅI

Irbenes kauliņus uzskata par dabīgu organisma tīrīšanas līdzekli. Irbenes kauliņi apgādā organismu ar lielu daudzumu mikroelementu, kas nāk par labu zarnu trakta mikroflorai, atveseļo sirds un asinsvadu sistēmu. Tāpat mazina tūsku, nosptiprina organismu, paaugstina tonusu, izvada šlakvielas un smiltis no nierēm un žultsceļiem…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AIGARS AUDIŅŠ

 

 

 

 

 

 

 

 

Badošanās laiki aprīlī

Lai samazinātu lieko svaru, efektīvi attīrītu organismu un uzlabotu veselības stāvokli, indiešu senie jogi ieteikuši badoties vai gavēt 2-4 reizes mēnesī. Šajā laikā noteikti jāpacenšas izdzert 2-2,5 litrus ūdens — vēlams ar medu vai svaigi spiestu citronu sulu (ja skābes līmenis kuņģī paaugstināts, jādzer silts, bet, ja pazemināts, tad — auksts ūdens). Tā kā ieteikums attiecas uz lunāro mēnesi un tas nesakrīt ar mūsu kalendāra Saules mēnesi, tad norādīsim precīzu laiku stundās un minūtēs (pēc mūsdienu kalendāra), kad visvēlamākais laiks badoties.

6.IV — pl. 14.29 līdz 7.IV — pl. 7.18; 11.IV…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

P.S. Ja badošanās laiks iekrīt pirms naktsmiera vai nakts laikā, vēlams vakariņas un brokastis ieturēt ļoti mērenas — diskomforta nebūs, bet veselība uzlabosies.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Labvēlīgie laiki aprīlī skaistuma kopšanai

Epilācijai: 12.-16., 17., 18., 19.-25.

Pīlingam: 12.-21., 24., 25.

Nagu stiprināšanai

(apgriešana pēc saules rieta): 7., 14.

Sacietējušu pēdu ādas apstrādei…

Pēdu masāžai (organisms attīrās, atjaunojas)…

Plaukstu masāžai…

Kompreses locītavām…

Zobu labošanai…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Iekrāsotie datumi ir sevišķi labvēlīgi. Astroloģe un numeroloģe AKVELĪNA LĪVMANE (t. 26525908)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgmūžīgā priede veselībai

       Šogad gada koks, ko izvēlējusies Latvijas Dendrologu biedrība, ir viens no Latvijā visplašāk sastopamākajiem un zināmākajiem kokiem — parastā priede (Pinus sylvestris).

Priede ir viena no četrām Latvijas skujkoku sugām un viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā, priežu audzes aizņem apmēram 40% no visām Latvijas mežu platībām. Tās ir galvenokārt dabiski veidojušās priežu audzes. Bez kokmateriālu ieguves un izcili ainaviskās vērtības priedei allaž ir bijusi saimnieciska nozīme. Agrāk priedes tika izmantotas doru izciršanai meža dravniecībai, savukārt kuģu būvē bija izslavētas Latvijas mastu priedes ar saviem slaidajiem un taisnajiem stumbriem. No priedes iegūst sveķus, terpentīnu, darvu, piķi un eļļu.

       Priede vienlaikus ir arī viens no ilgmūžīgākajiem kokiem Latvijā, kura vecums pārsvarā ir 60-200 gadi, bet koks var izaugt līdz pat 45 m un sasniegt vairāk kā 400 gadu vecumu. Dundagas pusē savulaik konstatēta ap 450 gadus veca priede. Apbrīnojamas ir parastās priedes pielāgošanās spējas — tā var augt dažādās augsnēs, arī purvos un kāpās. Turklāt par koka vecumu ne vienmēr liecina tās resnums — purva priedīte var izrādīties krietni vecāka par labākos apstākļos augušu dižpriedi. Ja priedes stumbra apkārtmērs sasniedz vai pārsniedz 3 m vai arī stumbra garums ir vismaz 38 m, tas jau ir dižkoks. Aptuveni 4,5 m stumbra apkārtmērs ir dižpriedei pie Stendes upes, arī Gaujas tuvumā apzināta kāda diža priede.

       Priede ir izcila veselības profilaksei un uzlabošanai. Pēc pastaigas jūrmalas kāpās vai sēņošanas priežu silā ir lieliska sajūta, sveķainais un atsvaidzinošais priežu aromāts ļauj justies kā no jauna piedzimušam. Dažādi priedes preparāti dāvā ilgu mūžu, piešķir izturību, vīrišķību, palīdz koncentrēties, arī nomierina. Pirtī priedes aromāts attīra poras, dezinficē ādu, uzlabo mikrocirkulāciju, stimulē asinsriti un sasilda locītavas. Tas ir labs līdzeklis, lai noņemtu sasprindzinājumu muskuļos pēc fiziskas slodzes. Gripas laikā grīdas mazgājamam ūdenim var piepilināt terpentīnu vai priežu eļļu…

 (Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja AIGA PURVIŅA

 

 

 

 

 

 

 

 

Derīgi padomi

Pret saaukstēšanos

Somi saaukstēšanās sākumā (ja ķermeņa temperatūra nepārsniedz 37,5oC) iet pirtī izkarsēties un nopērties vai arī improvizē «pirti». Aplej 2 ēdamkarotes kumelīšu ziedu un tikpat daudz piparmētru ar 4-5 l vāroša ūdens un uz lēnas uguns vāra 10 minūtes. Pa to laiku iekārto blakus 2 krēslus, noģērbjas līdz pusei un nosēžas uz viena krēsla, uz otra novietojot ar vāku segtā kastrolī karsto tēju, apsedzas ar flaneļa segu tā, lai abi krēsli ar slimnieku paliktu iekšpusē. Ieelpo karstos tvaikus 15-20 minūtes, pēc tam noskalojas — vispirms ar siltu, pēc tam ar aukstu ūdeni.

Grieķi, ja saaukstējuši kājas slapjumā

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

INĀRA ANTONE

Ko darīt, ja...

...sākusi sāpēt galva. Jāizdzer glāze stipras tējas ar citronu. Noturīgu galvassāpju gadījumā ieteicams medus ar ābolu etiķi: 2 tējkarotes medus aplej ar 2 tējkarotēm etiķa un atšķaida ar 200 ml ūdens.

...iemetusies sāpe locītavā. Jānoplūc svaiga dadža lapa, jāsamitrina aukstā ūdenī, pūkaino pusi jāpieliek sāpošajai vietai un jātur, līdz sāpes pāriet.

...sākusi sāpēt mugura…

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

Sagatavoja  DAINA ĀRENA

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt