Paldies, Jūsu jautājums ir veiksmīgi nosutīts

 

Uzdot jautājumu

 

Jūsu e-pasta adrese: (nekorekta adrese)

Jautājums: (ievadiet tekstu)

(nepareizi)

 

Citi 2014.gada žurnālu numuri:

010203040506070809101112131415161718181920

Žurnāls 2013-01

Žurnāla «Zintnieks» 1.numurā lasiet:

  • Skaitļu pasaulē: Skaitlis 1
    • Redaktores pārdomas: Mana Lielā Zeme
    • Latvieti, mosties — laiks negaida! (Valdis Šteins)
    • Kā es sagaidu ziemu (Valdis Rūja)
    • Abonē «ZINTNIEKU» 2013.gadam.
    • Mūžība. Balti. Latvji. (Imants Uldis Palže)
    • Ērtie aizsargi — dūraiņi (Daiga Blicava)
    • Kāds būs 2013. jeb Čūskas gads? (Karlīne Martinsone)
    • Es esmu antīks. Saruna ar Tukuma poliklīnikas ādas ārstu JURI JAKUŠENOKU (Antra Krastiņa)
    • Noslēpumainības plīvurā tītie procesi: Saksuamanas saules sēne (Guna Petaja); Dabas noslēpums — ilgdzīvotāji (Guna Petaja)
    • Burvis Sīmanis (Arnolds Barkass)
    • Stress (Guntis)
    • Barikāžu laika aizkulisēs. Saruna ar VIKTORU BUGAJU — ilggadējo iekšlietu sistēmas darbinieku, bijušo Rīgas Galvenās Iekšlietu pārvaldes priekšnieku, pulkvedi, Viestura ordeņa komandieri (Terēza Laube)
    • Kā atmodināt intuīciju? (Dina Berga)
    • Vēstules!
    • Dokumentēts vēstījums — Inuaki, reptilis manī (Skaidrīte Aleksejeva)
    • Lasītāju daiļrade
    • Sniedz roku draugs: Sieviete (Tija Lāse); Kā tu pārvari konfliktsituācijas? Tests. (Dzintra Muņina)
    • Iepazīšanās sludinājumi!
    • Krāsu terapija (Dace Velce)
    • Ko stāsta seja (Terēza Laube)
    • Astroloģisko ziņu mozaīka: Karjeristi, uz priekšu! (Daiga Ceriņa); Planētas un bioritmi (Inese Kaģe); Dari pats! Nopietni un pa jokam (Dins Rūtenbergs); Vēlmju kalendārs (Dita Bīviņa)
    • Osteohondroze un osteoporoze (Terēza Laube)
    • Kā pareizi izvēlēties sveces (Dina Berga)
    • Mans veselīgais ēdiens
    • Jūs jautājat — «Zintnieks» atbild: Kā likt labāk strādāt smadzenēm (Daiga Blicava); Galvassāpes (Daiga Blicava); Ko uzdāvināt sev dzimšanas dienā? (Dārta Bite); Jasmīna aromāts (Karlīne Martinsone); Plikpaurība (Agate Rinda)
    • Speciālistu konsultācijas
    • Interesantas lietas
    • Izklaides lappuses
    • Derīgi padomi: Fenšui — automašīnai (Daiga Ceriņa); Karsta duša (Dace Velce); Organisma nostiprināšana (Daina Ārena)
    • Dziednieku reklāmas, fotogrāfijas, zīmējumi...

     

     

     

     

     

     

 

SKAITĻU PASAULĒ

Ja cilvēks rūpīgāk pārdomātu savu dzīvi, viņš droši vien secinātu, ka tajā samērā lielu lomu ieņem skaitļi. Proti — vairāki notikumi saistās ar vienu un to pašu datumu, ir labie un sliktie datumi utt. Izrādās, tā nav māņticība, kā teiktu skeptiķi, bet skaitļiem dzīvē tiešām ir liela nozīme.

Jau sengrieķu matemātiķis un filozofs Pitagors, kurš savas zināšanas par skaitļu okulto nozīmi ieguva no senās Ēģiptes priesteriem, apgalvojis, ka pasaules uzbūves pamatā ir skaitļi — viņa mācība balstījās uz aksiomas, ka skaitļi slēpj un sevī satur Visuma noslēpumu. Tieši uz šo atziņu balstās numeroloģija jeb mācība par skaitļiem, kurai pamati likti tālā senatnē, vēl pirms Pitagora. Izcilākie numeraloģijas pētnieki ir Aristotelis, Kairo un Pāvels Globa, kuri, minot faktus no Bībeles, vēstures un ikdienas dzīves, skaidro, kā ikviens no mums var ielūkoties savā liktenī. Zināšanu pamatu viņi guvuši no senajiem indusiem, haldiešiem un ēģiptiešiem, kuri lieliski pārzināja okultismu un skaitļu apslēptās nozīmes attiecībā uz laiku un cilvēku dzīvi.

Visas okultās mācības norāda uz to, ka senajiem pētniekiem bija pamats izskaidrot katru cilvēcisku būtni ar tās skaitli Visumā. Līdz ar to ir pamats domāt, ka šādas mācības izzināšana palīdz cilvēkam pilnveidoties, pieskaņojoties likumiem, sistēmai un lietu kārtībai — visam, kam cilvēkam jāpateicas par savu eksistenci. Visticamāk, ka cilvēki nekad nespēs precīzi noteikt, kad tika atklāta skaitļu ietekme, tomēr nav iemesla noliegt to, ko atklājuši senie pētnieki.

Piemēram, tieši senie indieši atklāja tā saucamo ekvinokcijas procesiju jeb planētu gadu cikla garumu. Pēc viņu aprēķiniem, procesija atkārtojas ik pēc 25 827 gadiem. Modernā zinātne šo aprēķinu precizitāti pierādīja pēc gadsimtiem ilga darba. Tas, kā indusi spēja veikt šādus aprēķinus, paliek noslēpums. Novērojumi tik ilgā laika posmā diez vai ir iespējami; izskaitļot to bez attiecīgām ierīcēm mūsdienu zinātnieku izpratnē ir neiespējami, tāpēc zinātnei sākumā neatlika nekas cits, kā noticēt seno pētnieku apgalvojumiem un tikai pēc tam pierādīt to precizitāti. Un tie tiešām izrādījās precīzi. Tāpēc tad, kad cilvēks sāka numeroloģiju uzskatīt kā zinātni, vienīgā pareizā rīcība bija — pieņemt senatnes izcilo cilvēku teorijas vai vismaz pārbaudīt viņu atzinumus.

Turpmāk publicēsim savāktos numeroloģijas materiālus par katru skaitli.

 

 

 

SKAITLIS 1

 

Vieninieks ir pirmais skaitlis, un tas apzīmē pirmcēloni, radīšanu, Dievu. Aploce jeb 0 (nulle) vienmēr ņemta par bezgalības vai mūžības simbolu. Aiz 1 novietojot 0, iegūst skaitli 10. Tad…

 

Tava laimīgā diena…

 

Ja esi dzimis skaitļa 1 paspārnē…

 

Vārda un uzvārda skaitļu nozīme…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

Mana Lielā Zeme

Re, cik silts un pat pavasarīgi lietains atnācis 2013.gads. Nu, kas vainas skaitlim 13! Ja ir silti un arvien gaišāk, tad tas nozīmē, ka gads katram no mums solās būt jaukāks par iepriekšējo. Tiesa, viss brīdina, ka tāds tas būs vien tiem, kas kaut ko dara, kas cenšas nestāvēt uz vietas, kas bagātina sevi un savu zemi, kas ir radošs un pilsoniski drosmīgs. Šīgada austrumnieciskā čūska bailīgos zaķus taču… Jūs jau zināt, kas notiek ar tiem. Cerams, ka bailīgo mūsu lasītāju vidū nebūs — vai gan citādi mēs spētu tik pretrunīgus viedokļus publicēt, turklāt itin labi saprototies savā starpā un apzinoties, ka katrs esam individualitāte, kam ir tiesības uz saviem uzskatiem. «Pareiziem» vai «nepareiziem» — kurš būs tas tiesnesis, kas novilks robežšķirtni? Patiesībā es priecājos, ka esam spējīgi būt tādi, kādi esam. Ļoti dažādi. Arī attieksmē pret latvisko Latviju.

Jā, mēs (arī es, protams) esam par latvisku Latviju. Tādai tai vajadzētu būt, tādu to jāsaglabā nākamajām paaudzēm. Tomēr būtu krietni vairāk jādomā par ceļu, kuru izvēlēties, lai vismaz saglabātu Latviju — latvisku. Diez vai tā ir varas demonstrēšana, kas neizbēgami izraisa spēcīgu pretestību, jo tā «otrā puse» bieži vien izrādās zinošāka un... viltīgāka. To pierāda visa pasaules vēsture, arī tagadējie notikumi.

Mēs taču labi zinām, ka par latvisko Latviju cīnījušies un cīnās arī citu tautību iedzīvotāji (nu, nevajadzētu viņus visus ieskaitīt krievvalodīgajos!). Arī manī rit poļu asinis, bet latviskums, kopš sevi apzinos, ņēmis virsroku — ne tāpēc, ka studēju latviešu valodu un literatūru Latvijas Universitātē, bet tāpēc, ka es domāju un jūtu latviski, ka es un mana ģimene dzīvojam un esam šeit, ka es mīlu šo apbrīnojamo Dievzemīti Latviju. Manī poļu asinsdaļa — klusē… Es pieņemu, ka es neesmu vienīgā, kuriem līdzīgas sajūtas. Un cik vispār šajā pasaules krustceļu teritorijā ir «tīrasiņu» latviešu? Dziļāk papētot savas dzimtas saknes, gandrīz katrs atradīs kādas citas tautas pēdas. Ir taču daudzreiz pierādījies, ka tikai īstens Latvijas patriots (ne vārdos, bet darbos!) var sevi uzskatīt par Latvieti. Un ne vienmēr par to liecina tautības ieraksts pasē. Visspilgtākais piemērs tam bija 1991.gada barikāžu laiks, kurā arī es un mans vīrs Uldis bijām gana aktīvi dalībnieki.

Es atcerējos, ka toreiz visu darbību «diriģēja» Rīgas milicijas (vēlāk — policijas) pārvalde ar Viktoru Bugaju priekšgalā (pērn mūsu prezidents Andris Bērziņš par nopelniem Latvijas labā viņam pasniedza Viestura ordeni). Tagad Bugaja kungs (viņš lieliski runā latviski) piekrita intervijai un nodeva man visai iespaidīgu tā laika atmiņu un citu barikāžu «aizkulišu» materiālu klāstu. Un ne visi tie ir glaimojoši šobrīd valdošajām partijām. Diemžēl. Bet es ticu, ka mūsu lasītāji ir gana gudri un dziļi domājoši, lai paši izvērtētu šo vēsturisko un tautai nozīmīgo notikumu un nerīkotu «raganu medības» — parasti jau internetā.

To rakstu tāpēc, lai es un mēs visi kopā saprastu, kas ir jēdziens «Latvijas patriots» — toreiz un tagad. Man grūti saprast tos, kas aizbrauc uz Rietumiem vai Dienvidiem, uzskatot, ka dzimtene ir tur, kur labi klājas. Un žēl, ka tik daudzi lokās kā niedres vējā — kas dod vairāk, tas ir «labais». Atbraukšot (varbūt) uz Latviju vien tad, kad te būs labāka dzīve. Bet kas to dzīvi šeit uzlabos — runātāji vai palikušie darītāji?

...Nesen dzirdēju kādu radiosarunu, kurā lielas firmas vadītājs 3 mēnešu garumā licis sludinājumu, aicinot strādniekus darbā Daugavpils tuvumā, piedāvājot algu, sākot no 240 latiem (atkarībā no kvalifikācijas), sociālās garantijas, dzīvi dienesta viesnīcā, nodrošinot bezmaksas transportu no mājām uz darbu un atpakaļ, pat ēdināšanu. Piezvanījis esot tikai viens cilvēks — un tas viss it kā nabadzīgajā Latgalē! Tad firma bija spiesta pieņemt darbā 60 viesstrādnieku no Bulgārijas — ar minētajiem nosacījumiem. Ja tā notiek, tad par kādu latvisku Latviju mēs vispār varam runāt!?  

Atcerēsimies, ka Latvijas teritoriju, valodu un tradīcijas cauri gadsimtiem saturējuši vien tie, kas pie šīs zemes turējušies. Kas sapratuši vai apjautuši, ka Latvija ir viņu Lielā Zeme.

 

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

Latvieti, mosties — laiks negaida!

 

(Latviešu tautas izdzīvošanas stratēģija)  

Šis raksts nav veltīts latviešu tautas izdzīvošanas stratēģijai pēc Robinsona Kruzo parauga vai arī aicinājums atkārtot 1905.gadu, tas nav arī aicinājums kaltēt ogas un sēnes vai vītināt zivis, vai skriet uz veikalu pēc sāls, svecēm un sērkociņiem.

Pirms kāda laika rakstīju, ka mēs šobrīd no sava sapņa Nacionālas valsts realizēšanā esam tālāk, nekā bijām neatkarības atjaunošanas laikā, ka Latvija ir vairāk sagrauta, kā pēc otrā Pasaules kara, PSRS okupācijas un ESV (Eiropas Savienoto Valstu) kolonizācijas. Šobrīd mūsu senais mērķis — garīgais uzplaukums, materiālā labklājība un pārticība — ir pārvērties par sapni, šobrīd mūsu mērķis jau ir latviešu tautas garīgā, tikumiskā un fiziskā izdzīvošana, jo mūsu tauta neatgriezeniski slīd iznī(ie)cībā.

Esmu jau izteicis priekšlikumus un rakstījis par darbiem, kuri mums būtu jādara, par to, kas būtu jāmaina Latvijā, bet man gribētos izcelt pašus fundamentālākos darbus.

Jautājums ir par Prāta sfēru un Sapratni, par nepieciešamību iziet un atrauties no svešām domāšanas orbītām, uzskatiem, tikumiem, uzvedības. Jautājums ir par latviskās pašapziņas, kura ir arī dievapziņa, latviskās dzīvesziņas atgūšanu un latviskas dzīves telpas sakārtošanu, kurā latviskais gars varētu izdzīvot. Jautājums ir par Garīgās dzimtbūšanas atcelšanu, kuru nevar veikt ar Ministru kabineta rīkojumu. Zinātnē šo prāta, apziņas un domāšanas sfēru saucam par Noosfēru. Ja mēs neveiksim izmaiņas prāta struktūrā, visa mūsu darbība būs tikai ielāpi uz veciem svārkiem, bet jauns uzvalks nebūs nekad, bez šīm izmaiņām latvieši zemu klanīsies, svešzemnieku «karietei» garām pabraucot.

Lai nospraustu uzdevumus Prāta sfēras izmaiņām, pievērsīsimies esošai situācijai —
rezultātam, pie kāda esam novesti, kādā «Dantes ellē» esam iegrūsti.            

 

Veiksmes stāsts

Ieslēdziet radio, TV, datoru, gludekli — visur skan kāds interesants fantastisks «Veiksmes stāsts». Tikai ieklausoties vērīgāk, saprotat, ka tas taču ir par Latviju. Ja skanētu vakarā, varētu domāt, ka kārtējā «Vakara pasaciņa» bērniem. Bet, nē! Izklausās kā dzīres mēra laikā. Bondmārtiņi ar eņģeļu kori fonā dzied Alleluja (hallelujah) un ar prostitūtisko statistiku cenšas iestāstīt, ka tā dubļu peļķe, kurā tu sēdi, ir ārstnieciskā vanna…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Dr. Valdis Šteins, Driju Zvaigžņu ordeņa komandieris

 

 

 

Mūžība. Balti. Latvji.

No simttūkstoš gadu ilgā mūžības mirkļa, mērot to zemes gados, kopš mūsu dvēseles sāka iemiesoties šajā trīsdimensiju pasaulē, aptuveni pusi no tā varam identificēt sevi ar piederību baltu pirmtautai, kas dzīvojusi pēc Dieva dabas likumiem, ticējusi, ka dzīve turpinās citā saulē, tās dievības bijušas labdabīgas, no tām cilvēki nav baidījušies, iztikuši bez upurēšanas. Tas ir mūsu senais mantojums no aizvēsturiskajiem Lemūrijas laikiem, mūsu pieskāriens mūžībai. Mūsu senās lemūriešu dvēseles šo pieredzi glabā savās Akašas hronikās, tā ir mūsu bagātība, ko mums neviens nevar atņemt un kas noderēs nākotnē, jo mūsu rokās ir dievišķās senatnes atslēgas.

Šodien varam lepoties ar to, ka esam viena no nedaudzajām tautām Eiropā, kas savu vēsturi var skaitīt, sākot ar pēdējā ledus laikmeta atkāpšanos un pat pirms tā. Daudzās baltu ciltis, kas pēc tam laikposmā 2-3 gadu tūkstošus pirms mūsu ēras apdzīvoja praktiski visu Eiropu, ir pamats tās civilizācijai. Tikai baltu kultūra ir tā, kas veidojusies savā nepārtrauktajā izaugsmē cauri akmens, bronzas un dzelzs laikmetiem. Nevienā tautā pēkšņi nevar iestāties augsts kultūras līmenis bez iepriekšējo kultūru pārmantošanas. Baltu ietekme uz šumeru, ēģiptiešu, grieķu, romiešu kultūru ir nenoliedzama, jo tās visas ir radušās bez pakāpeniskas izaugsmes pazīmēm. Protams, nemaz nerunājot par Eiropas jaunajām nācijām. Šaubos, ka briti, dziedot God Save the Queen, atceras, ka viņi savu nosaukumu ir mantojuši no baltu cilts britiem, kas dzīvoja Apenīnu pussalā un spurojās pretī Jūlijam Cēzaram, kurš viņus visus tāpēc deportēja uz Zaļajām salām, un tā tās ieguva Britu salu nosaukumu. Tālākais bija tikai tehnikas jautājums, jo romieši paši bija dažādu tautu «rosols» un savu pieredzi savukārt lika lietā dažādās Eiropas vietās tautu «rosola» veidošanā. Protams, turpmāk visi gali ūdenī...

Savukārt tā sauktajām reliktajām tautām, kā, piemēram, latviešiem, savu vēsturi iespējams atšķetināt kaut vai no cilvēces pirmsākumiem. Šoreiz sāksim ar laiku un vietu, kur balti pārlaida pēdējo ledus laikmetu un tam sekojošos «pasaules plūdus». Kā to rāda 14.-12.g.t. p.m.ē. arheoloģiskie pieminekļi, tā bija Doņecas augstiene. Arī tur, no palu ūdeņiem upēm «uzpampstot», 14. un 13. g.t. mijā saglabājās tikai dažas apmetnes: Govoruhas, Janisolas un Akmens Kapa piemineklis Vērša galvas klints plašajā alā.

«Visu baltu vecmāmiņa Sinda piedzima ap 12645.g. p.m.ē. Visa Sindas ģimene gāja bojā. Palika vienīgi meita Lata un viņas 4 bērni. Latas vecākais dēls Apis piedzima Vērša zīmē Janisolas apmetnē ~ 12602.g. p.m.ē. un kļuva par vecmāmiņas Sindas zinšu (mūsdienu valodā — zināšanu) mantinieku, pirmo baltu priesteri un astronomu, par ēģiptiešu svētā vērša Apja, hetu Pērkona, Vēdu āriešu Indras prototipu» (Baltu tautu civilizācija Eiropā, Āzijā un pasaulē, 105.lpp.).

Tādejādi Latas bērni Janisolas apmetnē aizsāka sindu dzimtu, kas ar laiku izauga par seno sindu ķēniņvalsti Sindīku jeb Sindauri, kura aptvēra Azovas novadu un Melnās jūras Kaukāza piekrasti. Paplašinoties apdzīvotajai teritorijai, notika sindu dalīšanās rūtos, kimros, lejiešos u.c…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

IMANTS ULDIS PALŽE

 

 

 

 

 

Ērtie aizsargi – dūraiņi 

Cik labi, ka dūraiņi atkal ir modē! Silti, mīksti, pūkaini, ar dažādiem rakstiem. No kā aizsargāja dūraiņi? Protams, no aukstuma, bet ne tikai. Tos uzskatīja arī par uzticamu maģisku priekšmetu, kas spēj aizsargāt savu īpašnieku — bez tiem nebija augstāko spēku atbalsta, cilvēks kļuva ievainojamāks, neaizsargātāks. Iespējams, arī tāpēc dūraiņus dāvināja cits citam praktiski jebkurās svētku reizēs.

Paši pirmie cimdi izskatījās pēc maisiņiem, ko uzvelk rokā, vēlāk sāka veidot atsevišķu nodalījumu īkšķim. Un vēl — vai nav interesanti, ka sākumā ar cimdu adīšanu nodarbojušies tikai vīrieši?

Cimdi vienmēr ieņēmuši nozīmīgu pozīciju latviešu ģērbšanās tradīcijās. Tie ir ne tikai praktiski lietojams apģērba gabals, bet tiem ir ir arī dziļi simboliska jēga. Rakstos ieadītās zīmes nereti ir saistītas ar mitoloģiskajiem vai dabas spēku personoficējošiem simboliem, ar sargājošu un laimi nesošu nozīmi.

Agrākie Latvijas izrakumos atrastie cimdi ir no 15.gadsimta, lai gan cimdu adāmās adatas citos izrakumos konstatētas jau no 14.gadsimta. Arheoloģiskajos izrakumos Rīgā atrastie adītie cimdi ir senākie ne vien visā Latvijas teritorijā, bet arī visā Ziemeļu un Austrumeiropā.  

Latviešiem cimdu adīšana ir saistīta ar senām tradīcijām un tautas paražām. Sevišķi izplatīta bija cimdu dāvināšana kāzās. Līdz pat 19.gadsimta vidum cimdu dāvināšana jeb, kā agrāk teica, «sviešana»  saistījās ar ticību maģiskiem spēkiem: jaunajai sievai, pirmoreiz ieejot vīra mājā, vajadzēja atstāt kūtī, klētī, šķūnī, uz akas un citur pa cimdu pārim, lai tādejādi nodrošinātu  sekmes mājas darbos un veicinātu turību. 19.gadsimtā šī paraža pamazām izzuda, tomēr cimdu došana kāzās un par dažādiem pakalpojumiem ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Cimdu dāvināšana sākās tad, ja precībās atbraukušie precinieki bija pieņemami. Tad līgavainis pirmo reizi saņēma cimdu pāri no savas līgavas. Saderināšanās laikā pirms kāzām līgava deva līgavainim «raibos cimdus», kurus līgavainis uzvilka rokās kāzu dienā. Braucot pie mācītāja laulāties, līgavai atkal vajadzēja dot līgavainim cimdus. Cimdus dāvināja arī pāra vedējiem, kāzu dienā — muzikantiem, kā arī tam puisim, kurš uzlūdza līgavu dejot, un vēl daudzos citos gadījumos. Dalot pūru, jaunā sieva cimdus dod arī vīra vecākiem, vīra brāļiem un māsām un citiem radiem. Tāpēc jaunavas pūrā bija nepieciešams ap pussimt pāru cimdu. Kāzu cimdus adīja uz  balta pamata, ieadot dažādus rakstus — saulītes, puķītes, zvaigznītes, kāsīšus u.c.  

Arī kristībās cimdus dāvināja kūmām un mācītājam. Ja dzima pirmais bērniņš, cimdus dāvināja arī citiem tuviniekiem…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

DAIGA BLICAVA

 

 

 

 

Kāds būs 2013. jeb Čūskas gads?

Čūskai, 2013.gada patronesei, ir melna krāsa, un tā pieder pie Ūdens stihijas. Tikai, atšķirībā no Pūķa, Čūska nepieder pie siltā un gaišā Jaņ, bet gan pie tumšā un aukstā . Bet tas nozīmē, ka nākošais gads nebūs tik bagāts ar svētkiem un patīkamiem pārsteigumiem.

Toties nākošais gads gatavo mums spēcīgāku intuīciju, radošus iesākumus, slepenu zinību apguvi, tieksmi sevis iepazīšanai, tieksmi pēc karjeras virsotnēm un māku rūpīgi pārdomāt katru soli.

Tiesa, mūsu dzīve 2013.gadā neatgādinās bangojošu straumi, kā 2012.gadā, bet gan stāvošu ūdeni, kurā pazudīs inerti un beziniciatīvas cilvēki. Lai izkļūtu no šī «purva», viņiem nāksies pielikt ne mazums spēka. Toties tiem, kuri māk veikli vadīt savu dzīvi un nebaidās smaga darba, dzīve joprojām būs bangojoša. Kaut arī viņiem brīžiem nāksies pārdzīvot kūtrus periodus.

 

Lai noteiktu, pie kādas stihijas jūs piederat, atrodiet tabulā savu dzimšanas gadu…

 

2013.gads Ūdens stihijas pārstāvjiem…

 

2013.gads Uguns stihijas pārstāvjiem…

 

2013.gads Koka stihijas pārstāvjiem…

 

2013.gads Metāla stihijas pārstāvjiem…

 

2013.gads Zemes stihijas pārstāvjiem…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja karlīne martinsone

 

 

 

Es esmu antīks

Saruna ar Tukuma poklīnikas ādas ārstu JURI JAKUŠENOKU

Āda ir cilvēka lielākais (1,5-2 m2) un smagākais (3-4 kg) orgāns, tā pastāvīgi atjaunojas. Bet vai mēs pret to neizturamies pārāk nevērīgi?

 

— Iespējams. Ādai ir pietiekoši daudz funkciju, tajā kā spogulī atspoguļojas vispārējais organisma stāvoklis — tas iespaido ādu un otrādi. Daudzām problēmām, piemēram — psoriāzei jeb zvīņu ēdei, ir dažādi izcelsmes iemesli, bet uz ādas tie var izpausties līdzīgi.

 

Valda uzskats, ka psoriāze nav ārstējama.

 

— Šobrīd tā skaitās apārstējama slimība — var panākt, ka tā būtiski netraucē, bet tā saucamie dežūrperēkļi tomēr paliek. Galvenais ir nepieļaut slimības izteiktu saasināšanos, jo tad tā var pāriet kaulu vai locītavu kaitēs. Pret šo slimību jāizturas nopietni un uzmanīgi. Teiksim — to labvēlīgi iespaido sauļošanās, bet pārsauļošanās gadījumā tā var saasināties. Tā kā — visu ar mēru.

 

Kas ādai ir kaitīgāks — saule vai solārijs?

 

— Principā ultravioletais starojums novecina ādu un līdz ar to arī pārējās organisma sistēmas. Ja āda ir pārsauļota, tā, prasti sakot, izskatās kā veca pastala. Bet vispār uzskati par ultravioletā starojuma ietekmi un kaitīgumu ir dažādi — kā jau par visu.

 

Ādas elastības uzturēšanai iesaka dzert 2-3 litrus ūdens dienā.

 

— Katram cilvēkam savas vajadzības, jo ūdens maiņa katrā organismā notiek dažādi — ir cilvēki, kas svīst mazāk, ir kas svīst vairāk. Karstā laikā ūdens zudums ir lielāks, aukstā — mazāks. Tad arī jārēķinās — cik daudz dzert. Bet pārāk liels šķidruma patēriņš uzliek slodzi sirdij, nierēm un arī ādai — starpaudu vietās uzkrājas liekais šķidrums, veidojas tūska. Un daļai cilvēku tieši tūska sastāda daļu liekā svara.

 

Regulāra ziepju lietošana ādai dara labu vai sliktu?

 

— Ziepes, tāpat kā jebkurš mazgājamais līdzeklis, notīra ne tikai uz ādas esošos netīrumus, bet izšķīdina arī ādas dabīgo aizsargtauku slāni. Līdz ar to āda kļūst jutīgāka, vieglāk iekaist utt. Un kurš gan nav dzirdējis teicienu, ka no netīrības vēl neviens nav nomiris, bet no pārāk lielas tīrības gan…

 

Kāpēc daļai pusaudžu pinnes sagādā problēmas, daļai — nē?

 

— Viens no iemesliem pubertitātes vecuma pinnēm meklējams jau zīdaiņa vecumā — tās liecina, ka zīdainim pietrūkuši mātes glāsti, glaudīšana kā komprese. Sava loma, protams, ir arī iedzimtībai, vielmaiņai. Tikpat svarīgs kā glāsti zīdainim ir acu kontakts ar māti — ja tā pietrūcis, cilvēkam vēlāk rodas dažādas fobijas.

 

Esat arī homeopāts.

 

— Kā ādas ārsts lieku lietā arī savas zināšanas adatu terapijā un homeopātijā. Bet jebkurā variantā izvēle paliek cilvēka ziņā — viņš ieklausīsies manos padomos vai tomēr izvēlēsies citus atveseļošanās veidus. Bez tam jāņem vērā: katrs ir individuāls, uz pasaules nav vienādu cilvēku, tāpēc vienam labāk palīdzēs kāpostu lapa, bet citam tomēr gēls. Kas der visiem, būtībā neder nevienam…

 

Kādu redzat Latvijas medicīnas nākotni?

 

— Mūsu medicīnas lejupslīde sākās brīdī, kad ārstēšanas vietā ierēdņi ieviesa terminu — «medicīnas pakalpojumi». Tas nozīmē — pacients aiziet pie ārsta un saņem pakalpojumu, bet nenozīmē, ka ārstam viņu jāizārstē — par ārstēšanu taču vairs nekur nav runa. Un izteikt pretenzijas nav pamata — pakalpojumu cilvēks ir saņēmis. Tāpēc arī medicīna tagad ir tur, kur tā ir.

 

Jūsu vecāki arī bija ārsti?

 

— Nē. Ārstu dinastijas sākums būsim mēs ar kundzi — viņa ir homeopāte. Un mūsu bērni jau gājuši mūsu pēdās — dēls ir urologs, bet meita, redzēdama, kas notiek humānajā medicīnā, izvēlējās vetārstes specialitāti.

 

Jūs saviem pacientiem sniedzat pakalpojumus vai tomēr ārstējat?

 

— Es esmu antīks — es joprojām ārstēju.

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

ANTRA KRASTIŅA

 

 

 

 

Stress

Mans, kā dziednieka, mērķis ir dalīties ar dažām teorētiskām un praktiskām zināšanām par stresa, spriedzes dabu.

 

...Sieviete reiz atcerējās kādu savas dzīves periodu — apmēram gadu viņa strādāja divos darbos, arī sestdienās un svētdienās. Šādu naudas pelnīšanu bija izsaukusi vēlme iegādāties dzīvokli un paņemt tam nepieciešamo hipotekāro kredītu, iegādāties visdažādākās lietas, kas šķita vajadzīgas. Viņas dienas pēdējā gada laikā sāka līdzināties viena otrai: nemitīga strādāšana, kalkulēšana galvā, ko par to atkal varēs nopirkt un vai pietiks ar ko samaksāt kredītu. Pēdējā pusgada laikā viņa sāka izjust grūtības vakarā aizmigt, sāka pazust ēstgriba. Kaut kur aiz vairākiem «priekškariem» vārgi bija sadzirdama iekšēja balss, kas teica: «Pietiek, apstājies! Lai turpinātu tā skriet, no kaut kā ir jāatsakās.» Tomēr viņa apstāties nespēja. Pēc vairāku nedēļu grūtībām normāli gulēt un pastāvīgas nervozitātes sieviete devās pie ārsta, kurš atteicās izrakstīt viņai miega līdzekļus. Ārsts ieteica pārdomāt, ko viņa savā dzīvē varētu mainīt un iedeva informatīvu lapiņu par miega higiēnu. Sieviete sadusmojās par tik neiejūtīgu attieksmi. Šādā stāvoklī jau bija grūti sadzirdēt, ka ārsts rūpējas, lai viņa risinātu problēmu cēloni, nevis sekas. Viņa turpināja tāpat strādāt vēl pāris nedēļas, līdz kādā rītā vairs nespēja piecelties no gultas, jo mugura bija pārstājusi «darboties». Apmēram mēnesi viņa nevarēja pilnvērtīgi atgriezties darba vidē...

 

Tā šajā dzīvē iekārtots — ja tu pats laikus nespēj apstāties, tad nostrādā cilvēka veselības saglabāšanas mehānisms. Lai gan tas skan diezgan dīvaini — lai lielā spriedze un pārpūle cilvēku pavisam nepiebeigtu, tiek «uzsūtīta» kāda slimība, kura uz laiku piesaista pie gultas. Sak, guli, draugs, un padomā — vai tās ir īstās vērtības, pēc kurām tu dzenies?

 

«Darbs, mājas, darbs, mājas: naudas pelnīšana, steiga, kavēšana, skriešana,» tā bieži vien cilvēki mēdz raksturot šī brīža ātro, dinamisko laiku. Pieauguša cilvēka ikdienas dzīve patiešām var paiet risinot dažādus sīkumus, domstarpības, lielākas vai mazākas problēmas, un var rasties sajūta, ka esmu kā vāvere ritenī, slīkstu atvarā. Grūtības aizmigt — daudz dažādas domas, kas nav paspētas izdomāt līdz galam, ir tikai pirmie vēstījumi, kas apliecina, ka cilvēka organisms ir sācis nogurt. Nogurt no ātruma, steigas, spēka patēriņa, pārlieku liela informācijas un emociju apjoma. Te sāk parādīties domas par to, ka tas, no kā ciešu, ir stress…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Sagatavoja dziednieks GUNTIS

 

 

 

 

Barikāžu laika aizkulisēs

Saruna ar Viktoru Bugaju — ilggadējo iekšlietu

sistēmas darbinieku, bijušo Rīgas Galvenās Iekšlietu pārvaldes priekšnieku, pulkvedi, Viestura ordeņa komandieri

     Pēdējā laikā 1991.gada barikāžu un augusta puča «varoņu» skaits arvien pieaug — stāstot arī, cik drosmīgi viņi cīnījušies ar «padomiešiem». Jūs bijāt ne tikai aculiecinieks, bet arī aizstāvības organizators. Tiešām varoņu bija tik daudz?

 

     Patiesībā daudzi no viņiem slēpās un bēga, kur varēja, daži gļēvi paziņoja par uzticību padomju dzimtenei, bet vēl citi — gaidīja represijas. Jā, arī man bija bailes. Bet… Esmu ļoti ilgi klusējis. Nu man apnikuši šie viltus varoņi, kuri jau paši sākuši ticēt saviem meliem, tāpēc atklāti pastāstīšu visu — skatoties no «iekšpuses» un riskējot atkal nonākt nežēlastībā. (Pēc augusta puča, kad «moris bija izdarījis visu un nu varēja iet», LPSR prokurori Daukšis un Reinieks izdeva sankciju Bugaja arestam, uzticot to paveikt OMONam. Arests draudēja arī Indrikovam, Vaznim un Čeveram. Taču Bugajs caur savu līdzstrādnieku paspēja brīdināt Vazni un pie Čevera dzīvokļa durvīm atstāt zīmīti. — Red.)

 

     Jūsu darbība tiek vērtēta visai pretrunīgi. Kāpēc?

 

     Patiesībā viss tika risināts ne šeit, bet Maskavā. Un es to zināju (ne jau tikai es…). Neatlaidīgi (kopā ar Z.Čeveru) apbraukāju gan «labējos», gan «kreisos», cenšoties pārliecināt viņus, lai uzvedas klusāk — kaut gan abas puses demonstrēja heroismu, bet faktiski bija tikai lielās politikas statisti. Lūk, piemēri.

 

Pie labējiem. Gorbunovam es ieteicu, lai Augstākā Padome, iepriekš saskaņojot ar Pilsoņu Kongresu, pieņem lēmumu — barikāžu dalībniekiem doties mājup. Jo situācija patiesībā bija graujoša — barikāžu dalībnieki uzvedās kā Dziesmu svētkos. Bet es zināju, ka 270 profesionālu desantnieku no Pleskavas jau atrodas Lielupes karabāzē. Pavēles gadījumā viņi barikādes spētu likvidēt 15 minūšu laikā. Turklāt eksistēja vēl OMONs, kurš aktīvi darbojās — veica demonstratīvu izlūkošanu LPSR Iekšlietu ministrijas un Prokuratūras ēku tuvumā. Vai šādā situācijā bija vērts riskēt ar cilvēku dzīvībām?... Ja mani tobrīd būtu uzklausījuši, vismaz uzklausījuši un teikto pārdomājuši, upuru vispār nebūtu. Turklāt no Maskavas 1991.gadā noteiktu pavēļu tā arī nebija — tāpēc «statistiem» paveicās…

 

Pie kreisajiem. Pēc Gorbunova lūguma aizbraucu uz Ļeņina rajona milicijas nodaļu. Darbiniekus centos pārliecināt, lai nepāriet OMONa pusē, bet sargā sabiedrisko kārtību. Notiek taču sociāli politisko formāciju maiņa! Pietiek vien 5 minūšu bezvaldības stāvokļa Maskavā, lai Baltijas valstis kļūtu neatkarīgas! Mītiņu skaitiem šeit faktiski nebija nozīmes... Daudzi, paldies Dievam, ieklausījās manos vārdos. Man pakaļ atbrauca Z.Čevers, un mēs devāmies uz Iekšlietu pārvaldi.

 

     Izskatās, ka jūs bijāt neērts abām pusēm…

 

     Jā, mani toreiz (tagad arī) nemīlēja neviens. Labējie uzskatīja mani par «režīma» ielikteni un neslēpa, ka, tiklīdz mainīsies vara, es būšu pirmais, kas «izlidos». Kreisie pret mani izturējās vēl sliktāk — es esot nodevējs, tādus vajagot vienkārši nošaut. Turklāt es Maskavai arī īsti nepakļāvos. Tikai tagad tiek atzīts — toreiz daži izvēlējās Ideju, bet es, Bugajs, aprobežojos ar vienkāršu, praktisku uzdevumu — centos nepieļaut asinsizliešanu. Un viss.

 

     Vai tas, ka upuru bija salīdzinoši maz (lai gan katrai cilvēka dzīvībai ir neatgriezeniska vērtība), varētu būt galvenokārt Rīgas milicijas nopelns — izturētība un saprātīgums?

 

     Tā varētu būt. Es pats precīzi pārzināju visu šo «orgānu» struktūru, tāpēc detaļās sapratu, kas un kā ikreiz jādara. Mēs gan visvairāk baidījāmies no ārzemju izlūkdienestu un Interfrontes provokatoriem, tāpēc mērķtiecīgi strādājām tieši šajā virzienā. Bet Maskavas ģenerāļiem un līderiem bija un ir dziļi vienaldzīgs mūsu valsts un tautas liktenis. Viņi vienmēr atradīs attaisnojumus savai rīcībai un vainu uzvels mums. Izplatījās baumas par apvērsumu, daudzi Latvijas patrioti gatavojās emigrēt… Vārdu sakot, sākās Latvijas neatkarības otrās daļas (augustā) gatavošana.

 

     Protams, ir tādi, kas uzskata, ka politisko «spēlīšu» aizkulises nav jārāda — tā ir pagātne. Es arī domāju, ka pagātnē nevar itin neko mainīt — ir jādzīvo šodien, tomēr zinot pagātni. Jūs arī esat tikai cilvēks, kas cietis šīs pagātnes dēļ. Varbūt ļausiet mūsu lasītājiem iepazīties ar jums kā ar līdzcilvēku. Tāpēc atļaušos uzdot dažus tīri personiskus jautājumus.

 

     Es tiešām esmu tāds pats kā citi.

 

     Ne jau uzreiz kļuvāt par Rīgas milicijas (vēlāk līdz 1996.gadam — policijas) pārvaldes priekšnieku. Kāds bija jūsu ceļš līdz šim amatam?

 

     Esmu dzimis Baltkrievijā. Bērnībā nemaz nesapņoju par miliča (policista) darbu. Mācījos Rīgā. Dienests armijā. Tad — milicijas skola (kaut kur taču bija jāmācās!). Studēju Latvijas Universitātē, un pavisam jauns «uz sitiena» apprecējos. Piedzima dēls — arī Viktors. Tomēr laulību nācās šķirt… 1982.gadā sāku studēt Maskavā — Iekšlietu ministrijas akadēmijā. Es tāds dumpīgs vienmēr esmu bijis, tāpēc mani gribēja nosūtīt darbā uz kādu attālāku PSRS apgabalu — Taškentu, Tulu... Kad atteicos turp doties, man arī Rīgā darbu specialitātē nebija iespējams dabūt, tāpēc vairāk par gadu nostrādāju Rīgas dzelzceļa vagonu šķirotavas stacijā «Preču 2». 1986. gadā gan kļuvu par IeM pārvaldes priekšnieka vietnieku, un 1989.gadā — par pārvaldes priekšnieku. Tāda nu izvērtusies mana dzīve.

 

Cik nopratu, jūs bieži riskējāt arī ar savu dzīvību. Bet jūs taču bijāt un esat ģimenes cilvēks — tēvs, vīrs, nu jau arī vectēvs un pat vecvectēvs… Kā kritiskajā laikā jutās tuvinieki? Diez vai viņi, tuvplānā redzot jūsu darbu, gribētu strādāt policijā…

 

— Ļoti uztraucās (apprecējos otrreiz — man ir arī meita Inna). Turklāt es Maskavai īsti nepakļāvos, tāpēc mani izsekoja, un nereti par ģimeni rūpes uzņēmās latviešu draugi. Droši vien arī tāpēc neviens no tuviniekiem ar policijas darbu nav saistīts.

 

     Pastāstiet, lūdzu, par saviem vaļaspriekiem!

 

     Nu jau man ir 69 gadi, esmu atvaļināts (atbrīvots, jo tik augstā amatā baltkrievs taču neder!). Tagad ļoti daudz lasu, nodarbojos ar fizkultūru, kolekcionēju fotoaparātus — pats gan ar fotografēšanu neaizraujos. Galu galā — hobijs sev esmu es pats.

 

— Jums ir lielisks smaids, laba humora izjūta, bet fotogrāfijās esat drūms un pat īgns. Kāpēc?

 

— Hm... Nemāku pozēt. Kad fotoobjektīva priekšā smaidu, izskatos pēc vilka ar atņirgtiem zobiem.

 

Lai cik pretrunīgi tiek vērtēts jūsu darbs 1991. gadā, tomēr esat apbalvots ar augsto Viestura ordeni. Vai pašam jums par to ir gandarījums?

 

— Es, protams, ar to lepojos, jo Latviju mīlu. Bet manī ir arī rūgtums, kad redzu, kā un kam visi ordeņi tiek dalīti… Latvija un tās tauta nav pelnījusi, ka šīs goda zīmes tiek devalvētas. Bet vai nu tik vien cilvēki spējuši pārdzīvot! Vēl taču protam smaidīt, mīlēt, strādāt.

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

TERĒZA LAUBE

 

 

 

 

 

Krāsu terapija

Krāsu terapiju izmanto arī mājas un ofisa dekorēšanai. Tā brīnišķīgi iedarbojas uz jūsu fizisko stāvokli un garastāvokli. Piemēram, sarkana, oranža vai dzeltena virtuve veicina ēstgribu un līdz ar to — pārēšanos.

Sarkanā istabā bērns uzbudinās, tāpēc viņu ir grūti nolikt gulēt vai aizraut ar prātu attīstošām loģikas spēlēm. Violeti aizkari palīdz koncentrēties mācībām.

Zinātnieki ir pierādījuši, ka krāsa izsauc dažādas bioķīmiskas reakcijas cilvēka organismā, stimulē dažādu dziedzeru darbību, kā arī galvas smadzenes, sevišķi — hipofīzi. Tā «atbild» par veselu virkni hormonu izstrādi, kuri savukārt ietekmē miegu, ēstgribu, vielmaiņu, mūsu emocionālo stāvokli un pat seksuālo uzbudinājumu. Tātad krāsas dažādi ietekmē cilvēku gan fiziski, gan garīgi, tāpēc vajadzētu ņemt vērā krāsu ābeci.

Piemēram, ja telpa ir melnos un pelēkos toņos, bez košākiem akcentiem, tad tās iemītniekiem parādīsies depresijas pazīmes, un, jo ilgāk cilvēks atradīsies šādu krāsu gammu ieskāvienā, jo smagākas būs sekas.

Šajā gadījumā pareizākais lēmums būtu piekārt pie sienas košas bildes, plauktus izrotāt ar dažādiem košiem suvenīriem un statuetēm, nomainīt aizkarus...

Telpas dizainu vienkāršāk ir izdomāt laikus, nekā pēc tam to izmainīt. Var arī pārkrāsot sienas — ja iespējams.

Psihologi apgalvo, ka krāsu izvēle ir atkarīga no cilvēka temperamenta. Sangvīniķiem un holeriķiem vislabākā ir baltā krāsa, viņus nomierina arī zilie un zaļie toņi.

Flegmātiķiem un melanholiķiem iesaka sarkanās, oranžās un dzeltenās krāsas. Šīs krāsas viņus uzmundrina.

 

Krāsu ābece

 

Baltā dod pozitīvu lādiņu veiksmei...

 

Sarkanā...

 

Oranžā...

 

Dzeltenā...

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja Dace Velce

 

 

 

 

Ko stāsta seja

Kopš aizvēsturiskiem laikiem cilvēki mācījušies «lasīt pēc sejas» (fiziognomika), šādi nosakot organisma iekšējo stāvokli, raksturu, pat izprast likteni. Pirmās rakstiskās ziņas par šo slepenības plīvurā tīto mākslu saglabājušās gan tikai Ķīnā. Taču tikpat iespējams, ka arī citās tautās no paaudzes uz paaudzi šīs ziņas nodotas mutiski. Zināt to, ko stāsta seja, ir lietderīgi kaut vai tāpēc, lai pilnīgāk izzinātu sevi, lai veiktu kaut minimālu pašdiagnostiku un laikus dotos pie mediķiem un dziedniekiem, ja par kādu novirzi «signalizē» pašu seja.

Pašlaik šī tēma aktualizējusies arī tāpēc, ka fiziognomikas zināšanas sāk izmantot daži negodīgi cilvēki (visbiežāk — sievietes), uz ielas mēģinot pareģot nākotni un raksturot veselību — lai izkrāptu naudu, rotaslietas u.c. Tāpēc gribas brīdināt cilvēkus.

Neuzklausiet (un nekādā gadījumā neļaujiet skatīties sev acīs, jo šādi varat tapt hipnotizēti) uzmācīgos gaišreģus, pat, ja viņi sauc jums nopakaļus draudus un citus visai nepatīkamus vārdus.

Lai no apziņas un zemapziņas ātrāk izgaistu nereti visai šausminoši teicieni, vakarā ieejiet dušā vai vismaz krietni aplaistieties ar ūdeni, lejot to tieši uz galvas un domās iedvesmojot sevi, ka ar ūdeni aizplūst viss sliktais. Ir taču labi zināms, ka ūdens ir lielisks informācijas nesējs un tātad — arī tās aizvācējs.

Atcerēsimies, ka visu nekad nevar nolasīt no jūsu sejas, stājas, kājām, gaitas! Jā, fiziognomiku un citas gudrības zinošs krāpnieks redz tos, kam ir nestabila nervu sistēma un psihe, kam tobrīd ir kādi rūpesti, problēmas vai nelaimes utt. Mēs katrs kādu brīdi varam būt vāji un ievainojami. Nelietīgi ir izmantot šos vājuma brīžus, bet tieši to dara šie «gaišredzīgie» krāpnieki. Personīgās dzīves it kā sīkās detaļas viņi tad izvilina tā, ka apkrāptais pat nepamana.

Atcerēsimies vēl vienu — Latvijā ir dziednieku organizācijas, saloni u.c. oficiālas iestādes, kuru paspārnē strādā arī gaišreģi. Turklāt dziedniekiem ir pat morāles kodekss, kas aizliedz uzmākties ar savu «palīdzību». Nebūsim taču tik lētticīgi un centīsimies domāt paši — arī tad, kad ir grūti.

Ķīniešu medicīna ir vērtīga tajā ziņā, ka tā piedāvā unikālu pieeju ārstniecības procesam, prasmīgi apvienojot ārējās un iekšējās enerģijas cirkulācijas mijiedarbību. Enerģija, kas piepilda mūsu šūnas, audus un orgānus, nodrošina mums dzīvību. Ja mūsu organisma kādā vietā ir pārāk daudz enerģijas, tas atbalsojas kā šīs vietas «sāpju kliedziens». Turpretim enerģijas trūkums — tā ir nieze, tirpšana, nejūtīgums… Protams, tas viss atspoguļojas arī sejā…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja Terēza Laube

 

 

 

 

Karjeristi, uz priekšu!

2013.gadā mēs startējam jaunā distancē, kura maiju kalendārā nosaukta par sestās Saules ēru. Galvenais — uzturēt pieņemamu tempu un nenoiet no šīs distances pie pirmajiem pagriezieniem.

Kas mums jādara? Vispirms janvārī jāsastāda plāni turpmākajiem 12 mēnešiem un jāizanalizē 2012.gada otrā pusgada notikumi: to iespaidi būs jūtami līdz pat 2013.gada aprīļa beigām.

Katram karjeristam svarīgs datums — 30.janvāris. Tieši šajā dienā iespējams novirzīt savu biznesu veiksmīgākā virzienā. Lai to panāktu, 30.janvārī ap pulkstens 12 (plus-mīnus 2 stundas) vajag no visas sirds nožēlot savas kļūdas, kas pieļautas pagājušā gada jūlija trešajā nedēļā, gūt visu iespējamo mācību no tām, lai otrreiz neuzkāptu uz tā paša grābekļa. Pēc tam no plkst. 14 līdz plkst. 20 izdodiet attiecīgu pavēli, ja esat direktors, uzrakstiet iesniegumu, ja esat padotais, vai iesniedziet to augstāk stāvošās institūcijās. Arī turpmākos dažus mēnešus esiet piesardzīgi, jo jūsu vecie «grābekļi» ir izmētāti visur:

  • Februārī pastāv liels risks atkārtot 2012.gada jūlija un 2013.gada janvāra nepareizās darbības;
  • Marts atgādinās par 2012.gada jūlija beigu/augusta sākuma un decembra kļūdām;
  • Aprīlī jūs var sākt vajāt pagājušā gada rudens notikumi…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Sagatavoja DAIGA CERIŅA

 

 

 

 

Planētas un bioritmi

Pastāv jautājums: vai tiešām Visuma enerģētiskie ritmi iedarbojas uz cilvēku? Nesteigsimies, bet atcerēsimies, ka mēs dzīvojam uz planētas Zeme un, pirmkārt, esam pakļauti Zemes atmosfērai, kas ar savu enerģētiku jau vispirms iedarbojas uz cilvēku. Bet Zemi no visām pusēm aptver kosmiskās enerģijas viļņi, kas atnāk no tāliem miglājiem, zvaigznājiem, meteorītiem, planētām, Saules un Mēness. Tāpēc pastāv arī jautājums par pārējo, kas atrodas ārpus Zemes iedarbības. Spēcīgākais ārējais Zemes enerģētiskais ģenerators ir Saule. Saules ritms — Dievs RA (Ēģipte) ir termoradiācijas reaktors, kas iedarbojas uz visiem dzīviem organismiem. Saules aktivitātes periods saistās ar 11,1 gadu, bet 27 dienu Saules cikls tās kustībai apkārt savai asij rada magnētiskās vētras.

Ar ritmu mēs izprotam apkārtējo dabas sakārtoto harmoniju, sabalansētu dažādu notikumu un procesu izpausmi. Tulkojumā no grieķu valodas ritms (ritmos) nozīmē sakārtotību. Par ritmiskajām norisēm mēs runājam arī tad, ja dabas parādībā norises noteiktos periodos atkārtojas. Ar to mēs izprotam visu, kas notiek kosmiskajā telpā — planētu kustību, gadalaiku maiņu, dienas un nakts ritmu, Saules aktivitātes, Mēness mainīgo iedarbību.

Zeme savā kustībā Kosmosa telpā, attiecībā pret citiem tā objektiem, arī veido savus periodus:

Diennakts — gaisma, tumsa. Diennakts ritms — cirkādais ritms. Šobrīd ir noskaidroti ap 300 dažādiem diennakts bioritmiem, kas iedarbojas uz cilvēka organismu — daudzu funkciju saskaņotā darbība starp dažādiem orgāniem — miega, labsajūtas, atpūtas, ķermeņa temperatūras izmaiņu, sirds darbības, elpošanas, sirds un asinsrites, pulsa ritms utt.

Pēc zinātnieku aprēķiniem, cilvēks trešdaļu savas dzīves pavada miegā. Turklāt daudzi cilvēki var uz pirkstiem saskaitīt tās dienas, kad viņiem izdodas kārtīgi izgulēties: tad piecēlās pārāk agri, tad aizgāja gulēt pārāk vēlu, bet reizēm it kā gulēja pietiekami ilgi, bet, vienalga, no rīta jūtas kā «salauzti». Bet pastāv daži vienkārši noteikumi, kas palīdz no rīta justies spirgtiem un možiem.

Vispiemērotākais laiks, kad doties gulēt, ir — starp 22:00 un 23:00. Savukārt aizmigt vēlams līdz pusnaktij. Pēc 24:00 cilvēka bioritmos iestājas periods, kad vispār nav iespējams uzreiz aizmigt — līdz pat rītam.

No rītiem arī pamosties vēlams «ar prātu». Lai cik tas nebūtu dīvaini, laika posms no 6:00 līdz 7:00 rītā, kurā pieraduši celties lielākā daļa strādājošo cilvēku, no bioritmu viedokļa ir ļoti neērts. Pēc plkst. 8:00 no rīta jau tikai retajam izdodas pamosties možam un jautram. Vispiemērotākais laiks, kad cilvēkam no rīta vajadzētu mosties, ir laika posms no 5:00 līdz 6:00, jo, neskatoties uz tik agro laiku, tieši šajās stundās ievērojami vieglāk mostas ne tikai «cīruļi», bet arī «pūces».

Lai naktī miegs būtu labs, bet organisms no rīta — atpūties, zinātnieki iesaka gulēt izvēdinātā un vēsā telpā. Istabas temperatūra nedrīkst pārsniegt 18-19 grādus. Ja apstākļi pieļauj, tad labāk gulēt pie atvērta vēdlodziņa, jo svaigs gaiss palīdz organismam labāk atpūsties. Turklāt vēsā gaisā būs vieglāk pamosties. Ja nepastāv iespējas gulēt pie atvērta vēdlodziņa, tad pirms gulētiešanas telpai jābūt labi izvēdinātai, jo tas palīdzēs ātrāk aizmigt.

To, ka pirms došanās gulēt nevajadzētu pārēsties, zina visi. Tiesa, tikai retajam zināms, ka tas saistīts ne tikai ar liekajiem kilogramiem. Pārslogots kuņģis strādās visu nakti, neļaujot ķermenim kārtīgi atslābināties. Ēst vajadzētu ne vēlāk, kā trīs stundas pirms došanās gulēt. Pārtikai jābūt vieglai: nekādas gaļas un makaronu! Ja vēlaties kaut ko apēst vēlāk , tad ņemiet vērā, ka lieliski mazināt izsalkumu palīdzēs glāze kefīra vai silta piena. Toties saldumus uz nakti noteikti nevajadzētu ēst — liela daudzuma cukura izmešana asinīs padarīs organismu aktīvāku un neļaus aizmigt. Toties varat iedzert krūzīti kumelīšu tējas — šis maigais nomierinošais līdzeklis palīdzēs jums noskaņoties uz miegu.

Dzīvē bieži sastopamies arī ar to, ka cilvēks ro rīta pamostas vienā un tai pašā laikā — bioloģiskais pulkstenis. Vēl varam tuvāk pieskarties jautājumam par cilvēka aktivitātes diennakts ciklu, kas raksturojas ar pieciem fizioloģiskiem krituma un pieciem pacēluma cikliem:

 

Pacēlums: plkst. 05:00 — 06:00; 11:00 — 12:00; 16:00 — 17:00; 20:00 — 21:00 un 24:00 — 01:00.

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

INESE KAĢE, astroloģe

 

 

 

 

 

Kā pareizi izvēlēties sveces

 

Sveces liesma spēj tā apburt, ka ilgi nespējam atraut no tās acis.

Jau sen zināms, ka vaska sveces liesma neitralizē konflikta situācijas, nes mieru, attīra un harmonizē cilvēka biolauku un telpas.

Liekas, tas taču tik vienkārši — aizdegt sveci. Bet tā ir vesela māksla — to izdarīt pareizi. Lai vasks kustu vienmērīgi, iztaisnojiet deglīti uz augšu un aizdedziniet sveci ar garu sērkociņu. Svarīgi ir — kur un kādā garastāvoklī jūs to darāt. Ja esat satraukti, nomākti, neveseli, tad svece var slikti degt, raustīties, dūmot.

Lai attīrītu sevi un māju no negatīvas enerģijas, izmantojiet baznīcas sveces. Fenšui meistari iesaka tās likt mājas ziemeļaustrumos — tas sola stabilitāti, mieru un ienākumus. Lai mājās neuzkrātos negatīva enerģija, ieteicams dedzināt sveces arī mājokļu kaktos, durvju ejās un nišās.

Meksikāņi izdomājuši pat sveču horoskopu, kuram viņi patiesi tic.

Baltas sveces jāizmanto Vēzim — tās pievelk Mēness enerģiju un pastiprina jūtīgumu. Sarkanās der Skorpionam un Aunam — tās stiprina mīlestību un atjauno enerģētisko lauku. Oranžās sveces Dvīņiem palīdz iegūt dvēseles līdzsvaru, noskaidro domas, veicina jaunradi. Violetās vislabāk der JaunavāI — saasina intuīciju. Zilas — Strēlniekiem, Zivīm, Mežāzim, Ūdensvīram — tās palīdz sasniegt harmoniju un savstarpēju sapratni ģimenē. Zaļās visvairāk ir piemērotas Vēršiem un Svariem, jo piesaista veiksmi, attur no skaudības un greizsirdības. Dzeltenās «pieder» Lauvām — palīdz labvēlīgi noskaņot pret sevi apkārtējos un nes veiksmi biznesā. Bet rozā — romantiķiem un mīlētājiem. Meksikāņi iesaka padedzināt rozā sveces visiem, lai kādreiz paskatītos uz pasauli caur «rozā brillēm».

Ja ir slikts garastāvoklis, skumjas — tad laiks aromātiskajām svecēm…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja DINA BERGA

 

 

 

Derīgi padomi

Fenšui — automašīnai

Mašīnas krāsai jābūt jums labvēlīgai. Nosakiet savu stihiju un pavērojiet, kura krāsa dod jums vairāk prieka. Piemēram, ja jūsu stihija ir Metāls un esat nopirkuši sudraba vai baltas krāsas auto, tad jums ar savu auto būs visdraudzīgākās attiecības. Ko iesākt, ja auto nav jums labvēlīgā krāsā? Iegādājieties sēdekļu pārvalkus, kas būtu tādā.

 

Ievērojiet tīrību. Nepārblīvējiet savu automašīnu ar krāmiem, laikus to iztīriet. Ieteicams arī periodiski attīrīt savu auto no negatīvas enerģijas. Auto salonā uz paklājiem izkaisiet jūras sāli un kādu laiciņu paturiet.

 

Turiet auto salonā pudeli ar ūdeni. Uzskata, ka ūdens ir ideāls talismans ceļā. Pilnīgi pietiek ar mazu pudelīti — kaut vai «bardačokā»…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja DAIGA CERIŅA

 

  

 

Karsta duša

Karsta duša spēj izdziedēt daudzas saslimšanas, reizēm tā pat spēj palīdzēt labāk kā jebkuras zāles. Mūsu pirmā reakcija uz diskomfortu un sliktu pašsajūtu bieži vien ir siltas vietiņas meklēšana. Siltums tiešām ir ieteicams veselai virknei saslimšanu. Ejiet karstā dušā, un jūsu kaites «aizskalosies», tāpat arī sliktais garastāvoklis un satraukums. Ievērībai! Ja jums ir sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, tad gan no karstas dušas jāizvairās, jo tas var novest pie hipertonijas, aritmijas un citiem traucējumiem.

 

Klepus un iesnas…

 

Stress un bezmiegs…

 

Artroze un muskuļu spazmas…

 

Migrēna…

 

Ādas sausums…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Apkopoja dace velce

 

 

 

 

Organisma nostiprināšanai

Ilgstošas slodzes, nepietiekama atpūta, tumšais laiks dara savu — cilvēks nogurst gan garīgi, gan fiziski. Tādās reizēs ieteicami tautas līdzekļi ar tonizējošu un organismu nostiprinošu iedarbību.

 

Sasmalcina 150 g ingvera sakneņu, aplej ar 0,8 l degvīna, periodiski sakratot, nostādina 2 nedēļas, tad izkāš, biezumus izspiež. Lieto pa tējkarotei 2 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni vai sauso vīnu…

 

(Raksta turpinājumu lasiet žurnālā)

 

Sagatavoja daina ārena

 

 

 

 

REKLĀMAS

 

Starptautiskās klases dziednieks ELMĀRS SPODRIS palīdzēs (pieņem Rīgā), ja

jūsu dzīvi sarežģī sirds un asinsvadu, ginekoloģiskās kaites (noslīdējusi dzemde, mastopātija, neauglība), kaitējums, noskaudums vai nevēlamas atkarības? Varbūt diskomfortu rada ceļgalu radziņi, izkaisītās sklerozes traucējumi, bailes, trofiskās čūlas? Iespējams, neaug mati, kā gribētos? Ir problēmas ģimenes attiecībās? Bet varbūt jūsu organisms jāatbrīvo no toksīniem un sārņiem?

Lūgums — iepriekš noteikti pieteikties pa tālr. 29287304;

www.spodris.lv

 

***

Es, dziedniece Gaļina Čistjakova,

aicinu: Nezaudējiet dārgo laiku un neļaujiet iekšējām negācijām saārdīt savu dzīvi!

Ar savu profesionālo pieredzi, slepenajām zināšanām un īpašu iekšējo pārliecību palīdzēšu jums, ja ir:

  • sāpes mugurā, galvā, kājās, rokās, skaustā (ja nav operēts);
  • neauglība;
  • prostatas dziedzera kaites;
  • redzes problēmas;
  • jānoņem negatīvā enerģētika;
  • jāatjauno biolauks;
  • problēmas ģimenē.

 

***

Aicinu uz masāžu, izmantoju arī masāžas krēslu.

Mācu pašdziedināšanās paņēmienus grupā. Gaidu arī mācekļus.

Uzziņas un pieteikŠanās pa tālr. 29835527.

 

***

Neitralizēju enerģētisko kaitējumu («ļauno aci», lāstu), palīdzu stiprināt ģimenes,

zīlēju, vārdoju, dziedinu. MARTA (tālr. 29250952)

 

***  

Starptautiskās klases dziedniece BIRUTA ZEILE

pieņem Aizkrauklē pirmdienās, otrdienās pēc pieraksta pa tālr. 29723597; 27742518.

Iespējama dziedniecība pēc foto un no attāluma.

 

* * *

MĀRCIS DZIEDNIEKS-PRAKTIĶIS Individuāla pieeja problēmu risinājumiem.

Vārdošana, Dziedināšana, Atveseļošanās programmas — arī no attāluma. Tālr. 27159726.

 

 

 

Mūsu draugi

Uzdot jautājumu

Šeit Jūs varāt uzdot jautājumu "Zintnieka" redakcijai vai arī atstāt savu atsauksmi par žurnāla darbību.

Turpināt